Kolekcija un pētniecība
Foto
E-MUZEJA “VITAMEMORIAE” KOLEKCIJA UN PĒTNIECĪBA
Lai fiksētu cilvēku dzīvesstāstus, tradīcijas, paražas, rituālus, retas fotogrāfijas, senus dokumentus, etnogrāfiskas atšķirības apbedījumos un tml., Daugavpils Universitātes un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes pētnieki Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007–2013 pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva–Baltkrievija projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizēšana LV–BY pārrobežu teritorijā”, ID Nr. LLB–2–143 ietvaros veica lauka pētījumus LV un BY teritorijā Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes, Daugavpils novadu ciemos (Asūnē, Foļvarkā, Krukos, Skrudalienā, Indrā u.c.) un Baltkrievijā (Braslavas un Vitebskas rajonos). Pētījumu un ekspedīciju laikā projekta ieviesēji vāca, segmentēja, transkribēja, digitalizēja audiovizuālo materiālu (audio un video ierakstus, foto liecības). Lai e-muzeja kolekcija būtu pilnīgāka
Daugavpils Universitātes un Grodņas Universitātes lauka pētnieki un kapu izpētes eksperti segmentēs un sistematizēs arī agrāko gadu mutvārdu vēstures, kapu izpētes, folkloras un dialektoloģisko ekspedīciju laikā savākto, bet līdz šim neizmantoto audiovizuālo materiālu ar mērķi iekļaut e-muzejā labākos vērtīgākos krājuma segmentus.
E-muzejā ievietoto materiālu teicēji ir dažādu paaudžu pārstāvji, galvenokārt gados vecāki cilvēki. Sirmgalvjiem, kam pašreiz ir ap 80 gadi, bērnība aizritējusi 20. gadsimta 30. gados, tādēļ e-muzeja iekļautās segmentētās audiovizuālās vienības hronoloģiski sākas ar 1929.gadu un var raksturot tikai respondentu bērnības atmiņas. Vecākās paaudzes atmiņai ir sevišķa nozīme antropoloģijas un vēstures pētījumos – tā atvirza laika robežu, ļauj pārcelties senos notikumos caur šo laiku piedzīvojušo cilvēku skatījumu. Faktus var atrast vēstures hronikās, bet tas, ko spēj atklāt par savu laiku tā liecinieki, piešķir atmiņām krāsas, smaržas, iesaista līdzpārdzīvojumā. Laikmeta liecinieki stāsta par notikušo no savas personīgās pieredzes skatpunkta.
Lai motivētu respondentus dalīties ar stāstījumu par savu dzīvi, projekta lauka pētnieki izmantoja Pola Tomsona (Paul Thomson) mutvārdu pētniecības metodi – paplašināta sociālās vēstures redzējumu, uz kura sastopas un kopīgā vēstures pārdzīvojumā dalās visdažādākās sabiedrības grupas.
Pētījuma pamatā bija daļēji strukturētas intervijas metodoloģija, kas paredz fokusētu (vadāmo) pagātnes notikumu rekonstrukciju un intervētājs tikai palīdz teicējiem rekonstruēt pagājību.
E-muzejā ievietotais mutvārdu vēstures krājums paredzēts lietošanai ne tikai speciālistu aprindās, bet arī visplašākajā speciālistu lokā, tāpēc, atkāpjoties no akadēmiskās tradīcijas, kas paredz pilnīgu dzīvesstāsta pierakstu un atšifrējumu (transkribējumu – rakstisku audio vai video ieraksta atšifrējumu), projekta eksperti vienojās segmentēt spilgtākās, kolorītākās, izteiksmīgākās, neparastākās, tipoloģiskas vai ekstraordināras 360 audiovizuālās vienības (foto, video, audio liecības) – tematiski noslēgtus fragmentus un sistematizēt tos pēc tematiskā plāna, kas vienlaikus ietvertu gan 20, gadsimta (sākot ar 20. – 30. gadiem) vēsturiskos procesus, gan indivīda dzīves būtiskākās norises.
KRĀJUMA PIEEJAMĪBA
Krājumā iegūtās intervijas tiek kārtotas pēc vēsturiskuma, antropoloģiskuma un personāliju principa, norādot autora vārdu un intervētāja vārdu uzvārdu.
-
Teika par apslēpto mantu, vadātāju un veco pilskalnu
Teicēja: „Bet, nu, atkal ir tods ticējums, ka ti, kur ļūti bieži vodotojs vodaj, ti ir arī kaut kur opslēptā manta. Nu, zinātnīki skaidro tī nez kū ar āderēm vai ar kū tī! Nu, vot pa to mūsu …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Anita Ločmele
-
Par Dansku ciemu
Teicēja: „Mēs zinām, ka latgalīši arī bija sirotaji, nu jim arī vajadzēja, kaut kadus, es nazinu, vergus vai kū, vai kaut kādu slimību laikā bija lielas izmiršanas, es nazinu. Voi …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Anita Ločmele
-
Par "melno" podniecību
„Melnie podi – tas nav ne speciāla glazūra, ne speciāls māls. Vienkārši tas apdedzināšanas veids ir biski savādāks. Nu, tāpat viņus, nu, redzējat, ka ir trauki, kas man tur …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Mācības un darbs, Peteris Gailums
-
Par cepļa kurināšanu podniecībā
Teicējs: „Nu, un kurina tur, no tās puses, tur priekšā apakšā ir tā kurtuve, apakšā, apakšā, apakšā, e, apakšā ir kurtuve. Nu, un, bet no sākuma to …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Mācības un darbs, Peteris Gailums
-
Par podnieka darbu
Teicējs: „Lai liktu ceplī, traukiem ir jābūt pilnīgi, vot, šitādiem sausiem. Ja viņi ir šitādi un ieliek viņus iekšā ceplī, viņi obligāti saplīsīs. Un tad nākošais …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Mācības un darbs, Peteris Gailums
-
Sulu iegūšana
Latgalē, un laikam arī Latvijā, ir tāda citai pasaulei neparasta lieta kā bērza sulu, kļavu sulu iegūšana, saglabāšana – ko lietot pārtikā, nu ilgāku laiku var. Ko jūs par to …
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Sadzīve, Svētki un tradīcijas, Ēriks Začs
-
Pārtika Latgalē
Latgalē cilvēki pārtiku agrāk, un arī laikam tagad, visbiežāk... Daudz ko pērk veikalos, bet daudz ko arī paši izaudzē. Paši arī pagatavo, tātad viņiem ir tāda pašiem izaudzēta pā …
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Ģimene, Sadzīve, Dzīvesvieta un ikdiena, Ēriks Začs
-
Kas ir visvairāk palicis spilgtā atmiņā no tā, ko stāstījis tēvs, vectēvs, citi vecākās paaudzes cilvēki?
Atmiņā ir palikuši tēva stāsti, kas ir saistīti ar latviešu rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu. Tēvs mācījās Sološnieku skolā, kas atradās vecajā dzimtas mājā. Blakus bija jaunā māja …
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Pirmās bērnības atmiņas, Vecāki, Ģimene, Ēriks Začs
-
Varbūt vēl kaut kas ir palicis atmiņā no vecāka gadagājuma cilvēku stāstītā?
Tieši no vecākā gadagājuma cilvēku, kas ir mans tēvs, mana tēva krustmāte jeb mana tēva tēva māsa ir stāstījuši un arī tēva māsas un citi radi no tēva puses ir stāstījuši par …
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Pirmās bērnības atmiņas, Vecāki, Ģimene, Ēriks Začs
-
Kādus ēdienus gatavoja lauku sētā?
Lauku sētā, kur es dzīvoju, parasti gatavoja ēdienus no tiem produktiem, kas tika izaudzēti – gan no dārza, gan no lopiem, kas bija audzēti mājās, kā arī pirktos, piemēram, putraimus, zirņus. …
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Ģimene, Dzīvesvieta un ikdiena, Ēriks Začs
