Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Anita Ločmele

Teicēja: „Bet, nu, atkal ir tods ticējums, ka ti, kur ļūti bieži vodotojs vodaj, ti ir arī kaut kur opslēptā manta. Nu, zinātnīki skaidro tī nez kū ar āderēm vai ar kū tī! Nu, vot pa to mūsu Puncuļovas cīmu, nu tā es saku, mūsu, man ir Dansku i Puncuļovas cīms, vot, i, i, ti vīnā vītā iz tīruma ļūti daudzi cilvēki aizamoldījs. Tīro tīruma, nav ne koku, ni ko, i aizamaldī to. Tepat mums Dansku cīmā ir vīna vīta, kur vīnmēr aizamoldās cilvēki. Ti ir tīrums, agrok bija nu tī mazi krūmiņi, bet, vīnmēr tāda stidziņa pori goja tīs sābri, bet vīnmēr nu tomā vītā aizamoldās, interesanti. I vēl Dansku cīmā ir vīns mežs, kurā cilvēki parasti cenšas naktī tumēr, nu, neiet pori, kaut gan tī bija, mož, tāda stidziņa iz mojām vīnām ti aiz tā meža, bet jī to cenšas. Nu vīns arī bija labi īšņabojs un gojis nakti, jis visu nakti bija atsaķēries, bet jis centies kaut kur pie kūkiem turēties, dēļ to, ka zin, ka tie ir akači tumā mežā. Viss ir sauss, bet tumā ir akači. Nu tāds ... tādi nostāsti, ka mūs akačos, laikam, ka Napaleons vai kas te vai ko tie, nu, vispār man vīns vecs stostīja, ka tī akačos īgremdēta nauda.”
Intervētājs: „Napoleonam, kas bijis Korsavu nodedzinājuši ira. Jis tolaikais, kur aizgojis, es vecos avīzēs, Napoleona kaut kādi tie brigādi aizlīduši i Korsavu nodedzinājuši.”
Teicēja: „Bet man tas večuks sacīja, pori itam mežam bija izlikts ceļš, kur... Na nu tas nabij noteikti Napaleons, ne.”
Intervētājs: „A tis nav Tīsas sils tur kaut kur?”
Teicēja: „Nā, Tīsas sils tas ir cits, ar to savu, tie apbrauktiem cilvēkiem. Bet..”
Intervētājs: „Izstāsti par Tīsas silu?”
Teicēja: „Bet tas Olutaju mežs Danskejos īt uz vecū pilskolnu. I bija vecais pilskons, nee, jī atceronās divās ceļa pusī, acīmredzot, jis ir bijis pilskolns, bet jis ir nu ātrok nodedzinots. Deļ to, ka bija vīglāk bij tikt klot, kaut gan visur apkort arī todas staignas vītas. Nu i sacija, vot, pori tam mežam bij izlikts ceļš no baļķiem i šis, ka bijis mozs, redzējs, nu, vēl tos, nu es nazinu, vai purvā lobāk sazaglabājas kas vai kas, es nazinu, tādā purvainā vītā, saka, vēl, vot, muns rodīja vecaistēvs tos baļ, nu, baļķus, tādus pussatrūdējušos, kuri izlikts ceļš. Nu mož, nazinu, bet nu to pirmo pilskalnu nosvilināja, jā.
A Tīsas sils, nu es nezinu, pēc cilvēku nostāstiem tie ir bijušo pilskolna tīsas, nu, sūda laukums. Tij izpildījuš visādus sūdus. I it kā sazadzīvojušies kūpā. Nu agrok tak nedrīkstēj būt bērna meitai, kurai nav veira. Nu, i izorodās, ka tī kaut kādi tuvi asinsradinīki, vai brālēni vai brolēns ar mosīcu, nu, kau ko tī, es nazinu. I jim pīdzimst bērns, i jūs ar akmeņiem nomētājuš. Tods bijs sūds. Īlikuši bedrē, i visi svieduši ar akmeņiem i ji aizgājuši bojā. Nu, vot, i tumā Tīsas silā spokojas.”

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte