E-MUZEJA “VITAMEMORIAE” KOLEKCIJA UN PĒTNIECĪBA

Lai fiksētu cilvēku dzīvesstāstus, tradīcijas, paražas, rituālus, retas fotogrāfijas, senus dokumentus, etnogrāfiskas atšķirības apbedījumos un tml., Daugavpils Universitātes un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes pētnieki Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007–2013 pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva–Baltkrievija projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizēšana LV–BY pārrobežu teritorijā”, ID Nr. LLB–2–143 ietvaros veica lauka pētījumus LV un BY teritorijā Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes, Daugavpils novadu ciemos (Asūnē, Foļvarkā, Krukos, Skrudalienā, Indrā u.c.) un Baltkrievijā (Braslavas un Vitebskas rajonos). Pētījumu un ekspedīciju laikā projekta ieviesēji vāca, segmentēja, transkribēja, digitalizēja audiovizuālo materiālu (audio un video ierakstus, foto liecības). Lai e-muzeja kolekcija būtu pilnīgāka

Daugavpils Universitātes un Grodņas Universitātes lauka pētnieki un kapu izpētes eksperti segmentēs un sistematizēs arī agrāko gadu mutvārdu vēstures, kapu izpētes, folkloras un dialektoloģisko ekspedīciju laikā savākto, bet līdz šim neizmantoto audiovizuālo materiālu ar mērķi iekļaut e-muzejā labākos vērtīgākos krājuma segmentus.

E-muzejā ievietoto materiālu teicēji ir dažādu paaudžu pārstāvji, galvenokārt gados vecāki cilvēki. Sirmgalvjiem, kam pašreiz ir ap 80 gadi, bērnība aizritējusi 20. gadsimta 30. gados, tādēļ e-muzeja iekļautās segmentētās audiovizuālās vienības hronoloģiski sākas ar 1929.gadu un var raksturot tikai respondentu bērnības atmiņas. Vecākās paaudzes atmiņai ir sevišķa nozīme antropoloģijas un vēstures pētījumos – tā atvirza laika robežu, ļauj pārcelties senos notikumos caur šo laiku piedzīvojušo cilvēku skatījumu. Faktus var atrast vēstures hronikās, bet tas, ko spēj atklāt par savu laiku tā liecinieki, piešķir atmiņām krāsas, smaržas, iesaista līdzpārdzīvojumā. Laikmeta liecinieki stāsta par notikušo no savas personīgās pieredzes skatpunkta.

Lai motivētu respondentus dalīties ar stāstījumu par savu dzīvi, projekta lauka pētnieki izmantoja Pola Tomsona (Paul Thomson) mutvārdu pētniecības metodi – paplašināta sociālās vēstures redzējumu, uz kura sastopas un kopīgā vēstures pārdzīvojumā dalās visdažādākās sabiedrības grupas.

Pētījuma pamatā bija daļēji strukturētas intervijas metodoloģija, kas paredz fokusētu (vadāmo) pagātnes notikumu rekonstrukciju un intervētājs tikai palīdz teicējiem rekonstruēt pagājību.

E-muzejā ievietotais mutvārdu vēstures krājums paredzēts lietošanai ne tikai speciālistu aprindās, bet arī visplašākajā speciālistu lokā, tāpēc, atkāpjoties no akadēmiskās tradīcijas, kas paredz pilnīgu dzīvesstāsta pierakstu un atšifrējumu (transkribējumu – rakstisku audio vai video ieraksta atšifrējumu), projekta eksperti vienojās segmentēt spilgtākās, kolorītākās, izteiksmīgākās, neparastākās, tipoloģiskas vai ekstraordināras 360 audiovizuālās vienības (foto, video, audio liecības) – tematiski noslēgtus fragmentus un sistematizēt tos pēc tematiskā plāna, kas vienlaikus ietvertu gan 20, gadsimta (sākot ar 20. – 30. gadiem) vēsturiskos procesus, gan indivīda dzīves būtiskākās norises.

KRĀJUMA PIEEJAMĪBA

Krājumā iegūtās intervijas tiek kārtotas pēc vēsturiskuma, antropoloģiskuma un personāliju principa, norādot autora vārdu un intervētāja vārdu uzvārdu.

• Maizes cepšana

  ceturtdiena, 2014. gada 8. maijs 15:10:00

  Maizis cepšonu es adguodoju nu savys bierneibys. Pi myusu beja upis krostā  sāta bie, bie skaļbi. I man cīš patyka, garšava. Skaļbus salīk iz luopstys, tod līk viersā …

  Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte

  Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa

• Atmiņas par izvešanu

  ceturtdiena, 2014. gada 8. maijs 14:58:30

  Šitū te, par izvešonu voi par karu? Nu, vot, jā, jā. Kara laikā, es skaitu, kara laiku cīš es nāatguodoju tai, bet vot tū izvešonu, tū gon es atguodoju cīš labi, ka …

  Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte

  Kategorijas: Cilvēks un vara, Olga Zepa