Kolekcija un pētniecība

Foto

E-MUZEJA “VITAMEMORIAE” KOLEKCIJA UN PĒTNIECĪBA

 

Lai fiksētu cilvēku dzīvesstāstus, tradīcijas, paražas, rituālus, retas fotogrāfijas, senus dokumentus, etnogrāfiskas atšķirības apbedījumos un tml., Daugavpils Universitātes un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes pētnieki Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007–2013 pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva–Baltkrievija projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizēšana LV–BY pārrobežu teritorijā”, ID Nr. LLB–2–143 ietvaros veica lauka pētījumus LV un BY teritorijā Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes, Daugavpils novadu ciemos (Asūnē, Foļvarkā, Krukos, Skrudalienā, Indrā u.c.) un Baltkrievijā (Braslavas un Vitebskas rajonos). Pētījumu un ekspedīciju laikā projekta ieviesēji vāca, segmentēja, transkribēja, digitalizēja audiovizuālo materiālu (audio un video ierakstus, foto liecības). Lai e-muzeja kolekcija būtu pilnīgāka

 

Daugavpils Universitātes un Grodņas Universitātes lauka pētnieki un kapu izpētes eksperti segmentēs un sistematizēs arī agrāko gadu mutvārdu vēstures, kapu izpētes, folkloras un dialektoloģisko ekspedīciju laikā savākto, bet līdz šim neizmantoto audiovizuālo materiālu ar mērķi iekļaut e-muzejā labākos vērtīgākos krājuma segmentus.

 

E-muzejā ievietoto materiālu teicēji ir dažādu paaudžu pārstāvji, galvenokārt gados vecāki cilvēki. Sirmgalvjiem, kam pašreiz ir ap 80 gadi, bērnība aizritējusi 20. gadsimta 30. gados, tādēļ e-muzeja iekļautās segmentētās audiovizuālās vienības hronoloģiski sākas ar 1929.gadu un var raksturot tikai respondentu bērnības atmiņas. Vecākās paaudzes atmiņai ir sevišķa nozīme antropoloģijas un vēstures pētījumos – tā atvirza laika robežu, ļauj pārcelties senos notikumos caur šo laiku piedzīvojušo cilvēku skatījumu. Faktus var atrast vēstures hronikās, bet tas, ko spēj atklāt par savu laiku tā liecinieki, piešķir atmiņām krāsas, smaržas, iesaista līdzpārdzīvojumā. Laikmeta liecinieki stāsta par notikušo no savas personīgās pieredzes skatpunkta.

Lai motivētu respondentus dalīties ar stāstījumu par savu dzīvi, projekta lauka pētnieki izmantoja Pola Tomsona (Paul Thomson) mutvārdu pētniecības metodi – paplašināta sociālās vēstures redzējumu, uz kura sastopas un kopīgā vēstures pārdzīvojumā dalās visdažādākās sabiedrības grupas.

 

Pētījuma pamatā bija daļēji strukturētas intervijas metodoloģija, kas paredz fokusētu (vadāmo) pagātnes notikumu rekonstrukciju un intervētājs tikai palīdz teicējiem rekonstruēt pagājību.

 

E-muzejā ievietotais mutvārdu vēstures krājums paredzēts lietošanai ne tikai speciālistu aprindās, bet arī visplašākajā speciālistu lokā, tāpēc, atkāpjoties no akadēmiskās tradīcijas, kas paredz pilnīgu dzīvesstāsta pierakstu un atšifrējumu (transkribējumu – rakstisku audio vai video ieraksta atšifrējumu), projekta eksperti vienojās segmentēt spilgtākās, kolorītākās, izteiksmīgākās, neparastākās, tipoloģiskas vai ekstraordināras 360 audiovizuālās vienības (foto, video, audio liecības) – tematiski noslēgtus fragmentus un sistematizēt tos pēc tematiskā plāna, kas vienlaikus ietvertu gan 20, gadsimta (sākot ar 20. – 30. gadiem) vēsturiskos procesus, gan indivīda dzīves būtiskākās norises.

 

 

 

KRĀJUMA PIEEJAMĪBA

Krājumā iegūtās intervijas tiek kārtotas pēc vēsturiskuma, antropoloģiskuma un personāliju principa, norādot autora vārdu un intervētāja vārdu uzvārdu.

  • Vai ir gadījies iet čigānos, ķekatās?

    Oi, kā ir gadījies – jau no bērna kājas. Parasti to neviens neorganizēja. Parasti notika tā – vai nu kaut kādā mājā, vai tur daži kaimiņi, vai lielākoties, ja mēs bijām vēl tādi sīki …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Kā svinēja Ziemassvētkus?

    Ziemassvētki Latgalē vairāk saistās ar baznīcas svētkiem. Parasti cēlās agri. Baznīcā mise vienmēr bija no rīta. Es nezinu, no kurienes Latgalē tā ir ievazājusies tradīcija, kā tagad Lieldienās, un …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Kā svinēja Jāņus?

    Nu Jāņus svinēja arī padomju laikā, kaut gan tagadējā tā visa, es to pat sauktu par mūsdienu Latvijas propagandu, ka Jāņus neļāva svinēt, baznīcā neļāva iet. Un tādā veidā tie cilvēki, kas ticēja …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Talkas. Kā tas bija? Kā ir tagad?

    Bija tā. Sākšu no beigām. Man viens vīrs teica: „Kas tev vislabāk patīk talkā?” Man talkā patīk vislabāk tad, kad saimniece saka: „Puiši, mozgōjit rūkas i sēstitīs pi …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Kādi ēdieni un dzērieni bija kāzās?

    Kāzas Latgalē bija nopietns pasākums. Bija divu veidu kāzas. Tās glaunākās saucās Uz diviem galiem, kad kāzas sākās līgavas mājā, tad brauca uz baznīcu, tad vakarā kāzas bija līgavas mājā, un tad …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Vai ir gadījies dzirdēt un piedzīvot tādu lietu kā večerinka?

    Dzirdēt par večerinkām es esmu dzirdējis no saviem vecākiem, kas stāstīja par Pirmajiem Latvijas laikiem, kad viņi bija jauni. Tad šos pasākumus organizēja sestdienās vai svētku dienās kā zaļ …

    Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Arvīds Ratnieks

  • Maija dziedājumi

    Pyrmū, kū es par maja dzīduošonu adguodoju..., kad pi mamys veļ ar tēti ka dzeivuoju tamā sātā, tur nabie krysta, a tur guojom iz kopim. I kotru vokor, na tai, kai tagad, kod īt, kod naīt, ta …

    Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa

  • Bēru tradīcijas

    Agruok, kai tik nūmyra, sataisie škierstu, tod paaicynova, vot, kas dzīdava, tod dzīdava, līkūt škierstā, e, dzīdova taidu dzīsmu, es zyn, ka veļ vacajos gruomotuos tagad ira „ …

    Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa

  • Alus darīšana

    Še, šytū te, vysa pyrma jau īsolu taisie, tiuleit, tikkū nūkiuļa mīžus, namērce tiuleit, juo vādzē pagaidiet, ta ka jis nūmierst tys (grauds), tod lyka mērcēt, myus, kai ups kluotyn bie, …

    Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte

    Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa

  • Talkas

    E,  nu, kas atmiņā palics nu bierneibys – māslu tolkys, ja, nu klāvim brauce..., mes kuo bārni bejom, tī, ka sabrauce, ībraucem, vīns ībrauc pīmiezts, ar vazumim jau vaidzē kuojom īt, a …

    Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013
Daugavpils University Innovation and Development
Promotion Centre
Yanka Kupala State University of Grodno
Promotion Centre

Latvia, Lithuania and Belarus Cross-border Cooperation
Programme within the European
Neighbourhood and Partnership Instrument 2007-2013
Šo projektu finansē Eiropas Savienība
Eiropas Komisijas EuropeAid LV-LT-BY Programmas mājaslapa ES delegācija Baltkrievijā

Par šīs mājaslapas saturu ir atbildīga Daugavpils Universitāte un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.