Alus darīšana
Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Olga Zepa
Še, šytū te, vysa pyrma jau īsolu taisie, tiuleit, tikkū nūkiuļa mīžus, namērce tiuleit, juo vādzē pagaidiet, ta ka jis nūmierst tys (grauds), tod lyka mērcēt, myus, kai ups kluotyn bie, aiznese maisus i īsvīde upī, sutkys jī upī izmierka, tot cēle uorā, tot dīdzāja. Sadīdzēja, tot izlaide jūs i apsedze, saplikšynova ar krāslu ar tū benčeiti, vot, nūplikšinova, lai jī to kuo sasāst i tot, koc jī sadeiga, tot berza, tot nese iz īsaļneicys kaļtējam, tur vaidzie maisiet, rušynuot. Iskaļtē nu vot tur, tod jau sabēra maisūs, samola i tod suoka jau tū olu dareit, nu vot, i šytū te, pi ols jau bie brīsmeiga atbiļdeiga dzela, tuo ka jau istaisie olu, ka jau vaidzē rauga likt, tod tur piļņavova to kuo, ka jau jis nūryugst juo... to, ka jau jis puorauga i ka suoka jis kristīs, tot jau jis nabie vairs tys, tik putojušs tai, pi ols cīš lelu uzmaneibu...
Intervētāja: Tur lelu uzmaneibu, atbiļdeibu vajag.
Jā, jā, cīš punkteigai vysu dareja pi ols.
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte
