Kategorijas: Arvīds Ratnieks

Kāzas Latgalē bija nopietns pasākums. Bija divu veidu kāzas. Tās glaunākās saucās Uz diviem galiem, kad kāzas sākās līgavas mājā, tad brauca uz baznīcu, tad vakarā kāzas bija līgavas mājā, un tad otrajā diena brauca visa kompānija pie jaunā vīra – uz jaunā vīra mājām.
Ēdieni un dzērieni bija vienkārši. Dzērieni parasti bija alus brūvēts mājās. Nu tad tur bija tāda mērvienība – viens ols vai divi oli. Viens alus, viena porcija alus, ko brūvēja, parasti bija spaiņi divdesmit – divdesmit pieci. Nu ja divi oli bija, tad tas skaits bija kaut kur ap četrdesmit – piecdesmit spaiņiem alus. Ja tā kompānija arī bija kaut kur piecdesmit – sešdesmit cilvēki, nu tad atkarībā no rocības pirmajā vakarā parasti jau bija arī kaut kas stiprāks. Bija nu šņabis bija, bet pēc tam, protams, arī vietējais latgaļu ražojums, ko sauca par kandžu, par samogonku.
Nu Daugavpils pusē par šmakovku nesauca, tā tas vārds pie mums tagad ir ieaudzēts kaut kur no Rēzeknes puses, kur viņu sauca par šmakovku. Ēdieni bija. Ēdienu gatavoja parasti pasaukta vismaz viena saimniece. Nu tāda, kas staigāja, gāja pa kāzām un gatavoja ēdienu. Nu vietējās kādas divas trīs dāmas bija par palīgiem, bet tās arī jau tādas bija, kas ar to lietu nodarbojās. Nu parasti kāva teļu, cūku, kas bija gaļas ēdieni. Tortes vienmēr tika ceptas – tādas kārtīgas lauku tortes. Nu bija arī tādas visādas smalkākas lietas. Ja saimniece bija laba, tad tur sataisīja visvisādus – nogarnēja. Es atceros, ka vienās kāzās bija falšo zaķi tā nogarnējuši, ka veči vispār viņam pirmajā vakarā neķērās klāt, jo domāja, ka tas ir saldais ēdiens. Un tad otrajā dienā Vaidere Ļoņa paņēma un sagrieza šķēlēs, sasildīja uz pannas un tad tikai veči ēda.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte