Kolekcija un pētniecība
Foto
E-MUZEJA “VITAMEMORIAE” KOLEKCIJA UN PĒTNIECĪBA
Lai fiksētu cilvēku dzīvesstāstus, tradīcijas, paražas, rituālus, retas fotogrāfijas, senus dokumentus, etnogrāfiskas atšķirības apbedījumos un tml., Daugavpils Universitātes un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitātes pētnieki Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007–2013 pārrobežu sadarbības programmas Latvija–Lietuva–Baltkrievija projekta „Mutvārdu vēstures centru popularizēšana LV–BY pārrobežu teritorijā”, ID Nr. LLB–2–143 ietvaros veica lauka pētījumus LV un BY teritorijā Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes, Daugavpils novadu ciemos (Asūnē, Foļvarkā, Krukos, Skrudalienā, Indrā u.c.) un Baltkrievijā (Braslavas un Vitebskas rajonos). Pētījumu un ekspedīciju laikā projekta ieviesēji vāca, segmentēja, transkribēja, digitalizēja audiovizuālo materiālu (audio un video ierakstus, foto liecības). Lai e-muzeja kolekcija būtu pilnīgāka
Daugavpils Universitātes un Grodņas Universitātes lauka pētnieki un kapu izpētes eksperti segmentēs un sistematizēs arī agrāko gadu mutvārdu vēstures, kapu izpētes, folkloras un dialektoloģisko ekspedīciju laikā savākto, bet līdz šim neizmantoto audiovizuālo materiālu ar mērķi iekļaut e-muzejā labākos vērtīgākos krājuma segmentus.
E-muzejā ievietoto materiālu teicēji ir dažādu paaudžu pārstāvji, galvenokārt gados vecāki cilvēki. Sirmgalvjiem, kam pašreiz ir ap 80 gadi, bērnība aizritējusi 20. gadsimta 30. gados, tādēļ e-muzeja iekļautās segmentētās audiovizuālās vienības hronoloģiski sākas ar 1929.gadu un var raksturot tikai respondentu bērnības atmiņas. Vecākās paaudzes atmiņai ir sevišķa nozīme antropoloģijas un vēstures pētījumos – tā atvirza laika robežu, ļauj pārcelties senos notikumos caur šo laiku piedzīvojušo cilvēku skatījumu. Faktus var atrast vēstures hronikās, bet tas, ko spēj atklāt par savu laiku tā liecinieki, piešķir atmiņām krāsas, smaržas, iesaista līdzpārdzīvojumā. Laikmeta liecinieki stāsta par notikušo no savas personīgās pieredzes skatpunkta.
Lai motivētu respondentus dalīties ar stāstījumu par savu dzīvi, projekta lauka pētnieki izmantoja Pola Tomsona (Paul Thomson) mutvārdu pētniecības metodi – paplašināta sociālās vēstures redzējumu, uz kura sastopas un kopīgā vēstures pārdzīvojumā dalās visdažādākās sabiedrības grupas.
Pētījuma pamatā bija daļēji strukturētas intervijas metodoloģija, kas paredz fokusētu (vadāmo) pagātnes notikumu rekonstrukciju un intervētājs tikai palīdz teicējiem rekonstruēt pagājību.
E-muzejā ievietotais mutvārdu vēstures krājums paredzēts lietošanai ne tikai speciālistu aprindās, bet arī visplašākajā speciālistu lokā, tāpēc, atkāpjoties no akadēmiskās tradīcijas, kas paredz pilnīgu dzīvesstāsta pierakstu un atšifrējumu (transkribējumu – rakstisku audio vai video ieraksta atšifrējumu), projekta eksperti vienojās segmentēt spilgtākās, kolorītākās, izteiksmīgākās, neparastākās, tipoloģiskas vai ekstraordināras 360 audiovizuālās vienības (foto, video, audio liecības) – tematiski noslēgtus fragmentus un sistematizēt tos pēc tematiskā plāna, kas vienlaikus ietvertu gan 20, gadsimta (sākot ar 20. – 30. gadiem) vēsturiskos procesus, gan indivīda dzīves būtiskākās norises.
KRĀJUMA PIEEJAMĪBA
Krājumā iegūtās intervijas tiek kārtotas pēc vēsturiskuma, antropoloģiskuma un personāliju principa, norādot autora vārdu un intervētāja vārdu uzvārdu.
-
Par kara laiku
Teicēja: „Goja karš. Karā mūsiem nodedzinoja moju. Mūsiem nebija, kur dzīvot. Dzīvojām pie onkuļa. Tam ar bija liela ģimene. Timā laikā, kad dzīvojam, jim bija četri bērnuki, poši …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kara beigas, Antoņina Ludborža
-
Par skolas laiku un večerinkām
Teicēja: „Agrok ka, zini, es nezinu mūsu, mūsu, nu, tas mūsu apkortnē bija musiem škola bija, taisni mūsu sādžā i mūsu sādžas vīna skolotāja bija. Tie jau taki goja pa tām vusām, nu, …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Sadzīve, Antoņina Ludborža
-
Bēres. Par latviešu un krievu sadzīvošanu
Teicēja: „Saprūtiet, nu, kei nūmira cilvēks, parasti globāj par nedeļu, tā. Nu, čikam sataisīja to bēru gūdu, vusu. I pirmajā zorks bija josataisa, a, a bēres pošas kei i bēres. Olu …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Starpkonfesiju un starpnacionālā saskarsme, Antoņina Ludborža
-
Par svētkiem Latgalē pirms Otrā Pasaules kara
Teicēja: „Vosoras svētkus svinējām ne div vīn dīņas, a trīs, jā! I vusus svētkus svinēja trīs dīnas. I Lieldienas, i Zīmassvētkus trīs dīnas svinēja. Lieldienas mūsiem sādžā bija šūpules. …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Pirmās bērnības atmiņas, Antoņina Ludborža
-
- Kas tie tādi vecticībnieki?
- Tādi paši cilvēki, kā visi citi. No maziem gadiem pie ikonām jau lika lūgties. Mācīja gavēņus ievērot. Trešdien un piektdien …
Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Valentīna Sorokina
-
Dziesmu svētki Daugavpilī un PSRS karaspēka ienākšana Latvijā 1940. gadā
„Ka braucām atpakaļ, nū Dzīsmu svētku, ka braucām jau atpakaļ, a mēs ta svētkos niko nezinām, ka jau krīvi īt īškā četrdesmitā goda. Pie Mežvidu mēs, nu, braucām no Dzīsmu svētkiem, a krī …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Kara sākums, Helēna Bilinska
-
Baznīcas koris un gatavošanās Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem Daugavpilī 1940. gadā
Teicēja: „Man patika dzīdāt. Nu, redziet, uz laukiem, kū ta nebija tāda cita, uz baznīcu. Tāda mūsiem tāds ļūti izglītots ērģelnieks bij, no Rīgas atbrauca, tikai no skolas, tāds jauns puisis. …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Starpkonfesiju un starpnacionālā saskarsme, Helēna Bilinska
-
Par skološanos un profesiju
Teicēja: „Školu nebija, nebija nezkodu školu. Pa kara laiku bija ti tāda Bērzenīku dzerevņa, tī bij krīvu škola, mozlīt, krīvu škola. Es nezinu cik, i varbūt, kādi …
Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Skola, Helēna Bilinska
-
Par tēvu un Pirmo Pasaules karu
Teicēja: „Nu, mūsi jauni lauku cilvēki bijām mēs. Mēs laukos strodājām. Cik mūsiem bija, tikai kaidi divdesmit gektāru bija. I, i vajdzēja strōdāt no mazu dīnām, mūsiem jau pīraduši …
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Pirmās bērnības atmiņas, Helēna Bilinska
-
Par gavēni
Obligati! Gorodā man beja lela bāda, es vys nasaprotu, par kū man galis nadūd, ka beju mozuokaņa. Man cik gribīs, a piļsātā, a laukūs babai iz ustobys tuodi cyskys galis karulei veiteitys, vysa kū, a …
Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte
Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Lidija Ignatāne
