Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Lidija Ignatāne

Obligati! Gorodā man beja lela bāda, es vys nasaprotu, par kū man galis nadūd, ka beju mozuokaņa. Man cik gribīs, a piļsātā, a laukūs babai iz ustobys tuodi cyskys galis karulei veiteitys, vysa kū, a dūmoj, man nadūd gali. Man deve linsāklu eļļu, kuopusts i kartupeļs iest. Tagad man tys garšoi, a bierneibā, nu kū dariet, nu iedi. Ūleni deve baba. To kuo bārnam ta deve iesti, no galis nadeve vinolga. Piedejo nedeļa beja tuoda stingra – bez galis. Izdzeivovom! Pīnc ryugušš beja, vyss kas, bīzpīnc, vysa kū. Vot šytū i iedom. Svīstu baba taisā, zynu, kuoda beja boiceņa tuoda. Boiceņa saucuos, kūka, ituo syta, svīstu vysot taisā, savs kriejums, svīsts, nu gūtenis ta savys beja. A gaviens – obligati! Obligati pyrms Leldīņom, pyrms Zīmyssvātkim, a kuo ta. Ite...lynsāklu eļļa, man, nu kuo, pa mamai mamys bruoļs... sarkani tī dzeivoi... juo dāls tī palyka, dzeivoi, jis taisā vysot linsāklu eļļu lynu i deve visim, i mes iedom i tuo dzeivovom. I nikuo, vasali bejom! Bet tys ir labi, kāpustiņš pats savs, skuobiets kuopusteņš savs, zynu, kuo atnes nu pogroba, cik garšeigi. Man ite bierneiba beja, garšeigi beja, ar laikim cylvāks mainuos, bet es nazynu.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte