Kategorijas: Sadzīve, Antoņina Ludborža

Teicēja: „Agrok ka, zini, es nezinu mūsu, mūsu, nu, tas mūsu apkortnē bija musiem škola bija, taisni mūsu sādžā i mūsu sādžas vīna skolotāja bija. Tie jau taki goja pa tām vusām, nu, jaunākoi modēm. Nu, vot, tā. Taisām večerinkas. Tos tak no školas, no školotāju puses bija, nu, tie koktu balles skaitējās. Nu, bet školā rīkojam. Es, ka školā gāju, rīkoja vismoz sešas balles godā bija. Musiem školā bija tāda lila telpa. Tī telpa porsa.. porliekta bija pa pusei i sīnas iznemamas. I vidā bija krosne, i vot ap tū krosni dancoja. Mēs, škoļnieki, visā tī, neviena balle nepagoja, ka tādu priekšnesumu nebūtu. Nu, dzīdojām, kei toreiz sauca – deklamēja, jā, izveda ludzeņas, kādu vīncēliena ludziņu. A vēlok, vot, kolhozā, arī timā pat školā, mūsiem kluba nebija, musiem atļova školas porzins rīkot balles jaunīšiem. I mēs īstudējām pat trīs cēlienu lugas.”
Intervētājs: „A kas jusiem večerinkos spēlēja?”
Teicēja: „Kai?”
Intervētājs: „Večerinkos, kas spēlēja?”
Teicēja: „A večerinko spēlēja mūsiem i tie te paši, mūsu dzerevņā bija muzikanti. Viens broļs spēlēja ar akardeonu, vins spēlēja ar, ito te, vijoli, cītars bija kaimiņš atkal spēlēja ar cītaru, i bungas jim bija. I večerinkā bija laba mūzika.”
Intervētājs: „A kāda mūzika, varbūt, atceraties kādu dzīsmu, deju?”
Teicēja: „Kai?”
Intervētājs: „Varbūt atceraties kādu dzīsmu, deju, kāda večerinkās vislobāk patika?”
Teicēja: „A ziniet, a toreiz šitos visus vecos šlagerdzīsmas spēlēja – „No tumša meža ir dziemām gals” i „ Dzīvīte, dzīvīte”, „Lela liesmiņa”, i tāda bija brošūriņa tūreiz ar latviešu dziesmēm i lielako tīsu, vot, tikai no tos gromotiņas i spēlēja. Šlāgeru, vot, tagad i tas Dzintars Čīča dzīdoja „Atceries, meitenīt, birztalu kluso”. I tos vusas spēlēja. Lielo kara laikā spēlēja itos pašas i leģionāru dzīsmas, kur skaita, ka aizgoja. Smukus dzīsmas spēlēja.”
Intervētājs: „A kāda jūsim mīļokā bija?”
Teicējs: „ Man jau patika „Pie Dzintara jūras”, tei dzīsme patika. Patika i tos te i „Dzīvīte, dzīvīte”, daudzi patika. Nu, momentā tā nevar nūsaukt. Rodies, ka vusas patika. Liekas visas skaistas dzīsmas bija.”

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte