Par kara laiku
Kategorijas: Kara beigas, Antoņina Ludborža
Teicēja: „Goja karš. Karā mūsiem nodedzinoja moju. Mūsiem nebija, kur dzīvot. Dzīvojām pie onkuļa. Tam ar bija liela ģimene. Timā laikā, kad dzīvojam, jim bija četri bērnuki, poši div i mēs ar mammu div, par to, ka četrudesmit ūtrā godā mosu aizveda iz Vociju, iz darba nūmetni. Paliku es vīna, tēvs bija slims. I četrdesmit trešā godā tēvs nūmira, saprūtat. Četrdesmit ceturtā godā sadedzināja vācieši atsakopot mojas. Pī mūsiem sadedzināja sešpodsmit sētu: Gaigolovas cīmā – pīcas, Kristiņku cīmā i Robežnieku cīmā, tāpēc ka, nu, skaitījās frontes pirmo līnija. Tis bija četrudesmit ceturtais gods 26. vai 27. jūlijs. I, i atsakope neilgi tie karoja. Karoja apmēra līdz tā, nu, kaut kur no pušdīnu līdz vokaru desmit stundīm. I jūs, kā saka padzina sarkanarmieši. Atsakope vocieši, laikam, toļāk atsakope. Nu, tā mēs ar mammu tūreiz, vot, dzīvojām.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
