Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Sadzīve, Svētki un tradīcijas, Ēriks Začs

Latgalē, un laikam arī Latvijā, ir tāda citai pasaulei neparasta lieta kā bērza sulu, kļavu sulu iegūšana, saglabāšana – ko lietot pārtikā, nu ilgāku laiku var. Ko jūs par to varat pateikt?
Jā, tieši pavasaris ir tieši sulu laiks – aprīlis, pat marts. Pirmās sāk tecēt kļavu sulas. Tās ir ļoti saldas, bet nav derīgas glabāšanai. Var lietot uzreiz vai arī vienīgais veids, kā viņas saglabāt, tas ir vienkārši likt viņas lielā katlā un tvaicēt uz plīts, kamēr iegūs sīrupu. Tad to sīrupu var izmanot konditorejā, pie tējas kā cukura aizvietotāju, kas, protams, ir daudz labāks un veselīgāks par cukuru. Bērzu sulas var saglabāt. Sākumā tās, protams, var lietot svaigas, bet vēlāk viņas norūgst. Pirmais, ko dara, tas ir tecināšana sulu. Tad kokiem tiek ieurbti caurumi un ielikta vai nu metāla silīte, vai pašreiz, kad veikalos nav deficīts, var nopirkt dažādas caurulītes – gan metāla, gan plastmasas – un savākt sulu kādos traukos. Tad to lej lielākos traukos, sākot no trīslitru burkām un dažādās lielākās stikla un plastmasas burkās. Lai sula ierūgtu, dažreiz pieliek arī raudzēšanai rozīnes nedaudz, upeņu zarus, citronus. Var piemest arī nedaudz cukura. Sulas pašas norūgst un tad saglabājas līdz pat rudenim un ilgāk.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte