Kategorijas: Vecāki, Jakovs Kiselevs

Ko Jūs varat pastāstīt par saviem vecākiem?

Māti es neatceros. Nevaru neko pateikt. Viņa nomira, kad man bija 2,5 gadi. Un es viņu neatceros. Bet tēvs, kā es atceros, bija ļoti prātīgs cilvēks. Lasīt un rakstīt pratējs. Protams, pirms revolūcijas kaut kādas 4 klases beidza. Bet viņš bija zinātkārs, interesējās par avīzēm, grāmatas lasīja. Tas bija pēc revolūcijas. Pirms revolūcijas viņš bija krāsotājs, un tad ormanis. Viņš brauca uz Maskavu vai Smoļensku ar precēm un atpakaļ. Pēc revolūcijas gāja visādi, salīdzinot vietējā līmenī. Viņš bija savstarpējās palīdzības kases priekšsēdētājs, es to atceros. Tas bija 30. gadu sākumā. Tad bija baigs bads, tad glāba cilvēkus, viņus veda uz laukiem.

Vai Jūs atceraties šo badu?

Es atceros no citu stāstiem. Zinu, ka tēvs tad veda cilvēkus uz laukiem.

Kā sauca tēvu?

Viņu sauca Issaks Mihailads. Viņš glāba cilvēkus, kuri cieta badu. Šī kase bija speciāli organizēta palīdzībai tiem, kas cieta trūkumu. Mēs kaut kā dzīvojām. Patiesību sakot, dzīve bija ļoti vienkārša. Pirms kara tēvs bija sabiedriskās ēdināšanas direktors Ļoznā. To es sapratu, kad biju pieaudzis. Mājās mums bija pieticīgs ēdiens.

Ko Jūs pamatā ēdāt?

Vakariņās parasti glāze piena, maizes gabals. Brokastīs bija ola, maizes gabals. Tas viss bija savs, bija sava govs.

Vai svētkos gatavojāt kaut ko īpašu?

Protams. Sevišķi ebreju svētkos, bet pie mums nē. Mums tā nebija pieņemts mājās. Tēvs nebija komunists, bet viņš bija līdzjūtīgs. Tāds kā boļševiks. Bet bija vecāmāte. Tā bija mātesmāte. Viņa vienmēr gatavoja ko īpašu, viņiem bija savi atsevišķi trauki. Visiem gatavoja, ieskaitot arī mūs, un ne tikai mūs, tāpēc ka tad sanāca krievu, baltkrievu bērni. Visus pabaroja.

Cik bērnu bija Jūsu ģimenē?

Tātad no mātes puses – es un vecākā māsa, pusotra gada vecāka. Viņai bija 4 gadi, kad māte nomira. Viņu sauc Aņa, viņa tagad dzīvo Vācijā, Štutgartē.

Kā māti sauca?

Ciļa. Ciļa. Viņai bija 27 gadi, kad viņa nomira. Gripa, pēc tam sarežģījums – dilonis, tuberkuloze, tad to neārstēja. Un viss.

Vai vēl bija bērni ģimenē vēlāk?

Jā. Vēlāk bija, kad tēvs pēc dažiem gadiem vēlreiz apprecējās. Tad mēs dzīvojām pie vecāsmātes visus tos gadus. Viņiem bija savs kopējs bērns – Žeņa, bet viņa drīz nomira – 10 gados.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natallia Ivashchanka, Sviatlana Silava