Minska pēc kara

Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Ira Motoliga

Jūs teicāt, ka labi atceraties Minsku. Kādu Minsku Jūs ieraudzījāt pēc kara?

Minska pēc kara bija drupās. Bija Minskā arī kaut kādas zemnīcas. Un ļoti daudz bija cilvēku bez kājām ratiņos (invalīdi), un šie cilvēki lūdza dāvanas. Prasīja sīknaudu. Māte man un māsai deva naudu, lai nopirktu sev bulciņas, mēs tās saucām par ripiņām. Tās bija tādas apaļas, viena maksāja 2 kapeikas. Un es šīs 2 kapeikas sakrāju, lai tad, kad mēs vēlreiz brauksim uz Minsku, varētu tās iedot lūdzējiem (pēc tam viņi sēdēja arī Borisovā). Un es katram devu 2 kapeikas bulciņai. Un es vienmēr devu.

Fotogrāfijas

Audio ieraksts

Pētnieks: Natallia Ivashchanka, Sviatlana Silava

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013
Daugavpils University Innovation and Development
Promotion Centre
Yanka Kupala State University of Grodno
Promotion Centre

Latvia, Lithuania and Belarus Cross-border Cooperation
Programme within the European
Neighbourhood and Partnership Instrument 2007-2013
Šo projektu finansē Eiropas Savienība
Eiropas Komisijas EuropeAid LV-LT-BY Programmas mājaslapa ES delegācija Baltkrievijā

Par šīs mājaslapas saturu ir atbildīga Daugavpils Universitāte un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.