Kategorijas: Kara sākums, Ira Motoliga

Kā Jūs dzīvojāt pirms kara?

Dzīvojām mēs ļoti labi. Mūsu ģimene dzīvoja lielā pārticībā. Mums bija ļoti liela māja. Un tad tēvs atbrauca un pateica: «Basja, nekur nevienu vārdu vairs nesaki, ir sācies karš».

Vai tēvs atbrauca pēc Somijas kara?

Jā. Un viņš vēl teica: «Sāksies karš, un tas būs sīvs karš, bet tu nekur par to nerunā». Tad vēl kara nebija. Pēc tam māte stāstīja, ka tajā dienā vakarā ar tēvu bija teātrī. Un viņa stāstīja: «Es izgāju uz balkona Belostokā, bet tēvs atgūlās, tikai formu nenoģērba. Kaut kā atgūlās. Es izgāju uz balkona un redzēju, ka cilvēkiem bija tāds pats apģērbs kā tēvam, viņiem visiem bija pistoles, viņi runāja, skrēja pieliekušies, un tad es teicu: «David, celies, kaut kas notiek». Viņš tūlīt uztrūkās kājās, atbrauca mašīna, arī adjutants. Tēvs bija ļoti liela auguma, simpātisks vīrietis, un viņš teica: «Basja, savāc mantas un bērnus. Vajag iet projām, es pēc jums atbraukšu». Un viņš aizbrauca. Viņš atbrauca pēc vairākām stundām. Māte stāstīja: «Es pakoju somās bērnu apģērbu un savu. Sešas somas. Viņš atnāca, paskatījās uz šīm somām un neko neteica. Ātri meta mašīnā un veda uz staciju. Piebrauca vilciens, uzreiz arī sāka bombardēt Belostoku. Jau šajā pašā laikā. Iesēdināja māti un teica – brauc...»

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natallia Ivashchanka, Sviatlana Silava