Kategorijas: Kara norise, Ira Motoliga

Ko Jūs varat pastāstīt par evakuācijas laiku?

Māte stāstīja, ka evakuācijas laikā pret mums izturējās labi. Kad mēs atbraucām, tad pie viņiem bija siena pļauja. Vajadzēja pļaut. Bet viņi paši neko nemācēja, tikai runāja un sēdēja grāvjos, meklēja viens otra galvā utis. Un ar mums nerunāja neko daudz. Stāstīja cits citam – atbrauca evakuētie. Viņi teica, ka evakuētos vajag ēdināt tikai ar maizi. Bet priekšsēdētājs tur bija tāds prātīgs cilvēks, viņš teica: «Viņi paši strādās». Māte stāstīja, ka viņa ierīkojās strādāt pie zirgiem. Bet vecāmāte gāja pļaut. Vietējie iedzīvotāji iepleta acis. No viņiem neviens nespēja tikt vecaimātei līdz. Un pēc tam runāja – lūk, tie ir ebreji. Tā ir laba nācija, kura māk tā pļaut. Viņa visu darīja. Tad šis priekšsēdētājs iedeva mums mājiņu, un deva mums arī prosas putraimus un visu pārējo, ko vajadzēja. Tā mēs vienkārši tur iedzīvojāmies un dabūjām arī labi paēst. Ne tikai mana māte, bet visa vecāsmātes ģimene, visas viņas meitas un bērni. Baškīri pret mums izturējās labi, bet vēlāk māte stāstīja, ka pie viņiem ir liels sausums. Un priekšsēdētājs sacīja, ka mūsu ģimene ir tik liela, ka mēs to neizturēsim. Lai labāk braucam uz pilsētu.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natallia Ivashchanka, Sviatlana Silava