Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Siklītija Šeluhina

 Uz dejām gājām jautri. Ar dziesmām uz dejām, ar dziesmām no dejām. 8 kilometrus kājām gājām uz Silmalu caur birzi? Un tur taisni gājām ziemā, braucām ar tiem, skalus agrāk sēja, ar ko plīti kurina. Tur saimnieks blakus dzīvoja, un tur piekalnītē vajadzēja pie upes nolaisties, tak mēs apsēžamies uz skaliem, un nobraucam lejā līdz upei. Uz dejām mēs gājām nedēļā gandrīz katru dienu. Pie mums bija pirmdien, otrdien, trešdien: pirmdien Krjukos kino, pēc kino dejas, otrdien tajā „Gaišais ceļš” bija kolhozs toreiz, tur kino un dejas, trešdien Pustinkā kino un dejas, un atkal tā: ceturtdiena, piektdiena un svētdiena. Sestdien nebija deju pie mums. Pēc kino katru reizi bija dejas. Tur parādījās jau ar lampām bija dejas. Pēc tam parādījās gaisma. Līdz vienpadsmitiem gaisma bija, līdz vienpadsmitiem sēdējām, mūzika spēlēja, mēs sēdējām, kamēr gaisma dega. Kad iedegās lampas, tad visi dejoja no maza līdz lielam. Ermoņikas bija, akordeoni bija. Vairāk, kad ermoņikas spēlēja, mīlēja dejot. Pēc tam jau parādījās atskaņotājs, plates grieza. Pie mums tāda tikai mūzika bija. Tā mūsu jaunība tālāk par  platēm netika, citu mūziku mēs nedzirdējām savā jaunībām, tikai plates griezām. Večerinkas uz tiltiem taisījām. Vakarā bijām iekārtojuši, kaimiņu mājā pati tuvākā māja no tilta, tilts labs bija, sākumā koka, pēc tam betona, un tur vēl dejojām. Sataisījām, radio bija pie kaimiņa mājā, skaņu puiši kaut kā uztaisīja, ko atslēdza, plates grieza, mājā nebija dzirdams, bet mūzika bija uztaisīta, ka uz tilta, un dejoja! Katru dienu dejojām, katru dienu jautri bija! Un droši bija! Nevajadzēja ne baidīties no kā,  kur iet. Ar velosipēdiem jau papilnam braukāja: puiši uz rāmjiem aizved, no rīta staigāt nevarējām, nobraukuši 8 kilometrus līdz Silmalai uz rāmja. No rīta nepiecelties - vienalga cēlāmies un gājām uz darbu. Tā ka jautri bija, ne tā, kā tagadējā jaunatne atpūšas un izklaidējas. Mums bija daudz jautrāk pa vecam, nekā tagad. Nepazina ne austiņas, ne ausīs vajadzēja bāzt, kā tagad! Mums nekā nebija, nepazinām tādu vēl. Ar dziesmām uz dejām, ar dziesmām no dejām. Neuzskatījām ko, dziedāja no maza līdz lielam. Kur kāds piedzēries iet, dzied, zini, ka tas aizgāja jau piedzēries, bet tagad, ja sāktu dziedāt, pateiks, ka muļķi, bet agrāk nebija tā. Jaunatne iet no visām sādžām, tikai dziesmas vien skan. Aizliegts nebija, ka tikai līdz vienpadsmitiem, bet pēc tam nedziedāt: dziedāja, cik grib! Ar dziesmām uz dejām, ar dziesmām no dejām! Neviens nelamājās, nežēlojās ne par vienu.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte