Par Maija dziedājumiem
Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Ruta Cibule
„Tālāk! Labi! Gana ar tiem mēsliem, tad pie smalkākām lietām. Ļoti jauka tradīcija, es ceru, ka jūs arī satiksieties Tilžā ar Maija dziedājumiem, kuriem mēs arī pievērsāmies divus gadus. Ierakstījām vairāk kā divdesmit dziedātāju grupas, bet jāsaka, ka aparatūras tajā laikā vēl mums tādas pieejamas nebija, visu rakstījām Dzintara policijas diktofonā, tajā ar kuru pratina arī noziedzniekus, bet, nu, kaut kāds materiāls, ar ko mēs varējām strādāt bija un viņš bija, godīgi sakot, pietiekami apjomīgs. Šodien, protams, milzīgi žēl, ka tas nebija pietiekamā kvalitātē.
Vienu pavasari mēs braukājām, visu ierakstījām, tikāmies ar teicējām. Šeit mēs atradām kaut kādu ļoti vēl interesantu lietu. Ka, nu, parasti jau vairāk vai mazāk notiek visa komunicēšanās ar etnogrāfiskajiem ansambļiem, ar folkloras kopām. Šeit mēs sameklējām, atradām tās dziedātāju grupas, kas nekādā veidā nav saistītas, ja. Un tad vienmēr teicu, ka, nu, tur, kur ir bijuši slinkāki klubu vadītāji, tas ir labāk priekš pētniekiem. Jo tādas sievas, kuras, nu, nav sadzītas folkloras kopās. Aizej pie folkloras kopas vai etnogrāfiskā ansambļa ar viņiem kaut ko runāt, viņi jau uz priekšu zin, ko tev jautās, viņi sen zin, ko tev atbildēt, un, patiesībā, variācijas ir ļoti mazas. Nē, nu, ir, protams, dažādi ir! Bet te mēs atradām Augststaros, Lazdukalnā, jo vienkārši, ka uzzināja, ka mēs braucam, tā informācija nāca nenormālā apjomā virsū, jo katrs gribēja, lai viņus kaut kādā veidā, nu, gribas cilvēkiem, lai ar viņiem kāds runā, lai ar viņiem kāds satiekas. Šeit mēs atradām kaut ko tādu, tik brīnišķīgu – tādas balsis, tādas tantes, tādu, tādu, tādu muzikālo materiālu, kas, senu muzikālo materiālu!
Un, un, un nākamajā pavasarī tad mums bij atkal tāda nometne tieši veltīta šiem jautājumiem; no dažādiem aspektiem, lekcijas un ta pa vakariem mēs braucām un skatījāmies. Jā, un, un Dieviņš mūs laikam apbalvoja ar to, ka mēs bijām sarunājuši, sarunājuši Augststaros, ka mēs klausāmies šīs babas, kas dzied. Un pēc tam mēs brau... Bērzils pagasts ir vispār ļoti blīvs, tur centrā vien ir seši krucifiksi. Bijušajā Balvu rajonā visā kopā ir simtu astoņi – tie, kas man ir nodokumentēti personīgi, ja. Un, un, un mēs braucam no tiem Augststariem, un, un tā tur nejauši grozāmies pa to Bērzpils centru – un tur dzied, un tur dzied un tas tik skaisti, ka tas nav sarunāts, bet tas viss notiek. Un tad tie, tie, tie, tie visi nometnes dalībnieki arī bij tādā kā, nu, kā, nu, vēl tādā papildus pārsteigumā, papildus bonusā, kas nav ne gaidīts, nedz ieplānots, nedz, ne, ne, ne, nedz jā. Un tad man ir ierakstīts, ka projekta patiesais noslēgums vēl nākotnē. Protams, ka tas gaida kaut kādu lielāku apkopojumu un publikāciju, varbūt tas kādreiz arī notiks.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
