Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Regīna Bramane

Par Zīmyssvātkim. Ustobys izmozova, obruozus appuškova, rūzis taiseja i ar papeirim lapmis appuškova, egleitis atnese taipoš, kai nu varieja tai tyka rūtuotys. Latvejis laikā paps svečturus nūpierku. Visi nu loja liejom – vuškis taukim, sasalykom kūpā, kotru godu kurā sātā byus ludzenis, sasarunuojom, poši gataviejom, kuramā sāta svineiguo dale byus. Pyrmajūs Zīmyssvātkūs saguo apleicīnis bārni, izvedem ludzenis, dzejūļus, beja taids luga Sapnis saulītē, ludzeņa beja i cyuka i tītars. Bej cylvāki nu svešu pušu   atbraukuši, vysim lūmys sadaleitys. Pūdānu Stass, beja teitars.Pat izvedem Spreideiti. Nazynu par cytom vītom, tik pi myusu. Brauca nu reita da bazneicai da Kolupam, i da Vuorkovai. Duovonu nikaidu nabeja. Peirāgi izcapti i da valei deva paēst.

Apsedze goldu, sīneņu palyka zem goldauta, taidu sileiti izlyka, ka bierneņš pīdzims, svātkus iessim nu reita. Veļ lelī stuosteja, ka Zīyssvātku naktī 12 , iudiņs asūt soldons. Bārni sprīžam, kai psaceļt pazert. Tod veļ, ka lūpi klāvā runoj. I ruodiejuos kai grybīs aizīt i pasaklauseit kū jī runoj... Vins zyrgs asūt naz kam sacejs, ka man itys byus juovad iz kopim, kurs aiz durovu klausīs... Tod jau ruodejuos lobuok nasaklauseit.

Juoņus eisti nasvinieja, Latvejis laikā. Kolhoza laikā vaira, tī kur juons beja, sataiseja gunkuru, sapyna vainagus paleigova.

Leldinuos vajadzieja laseit  ūlys, nūbierem vystom gryudus, ka lelī naredz, lai vaira byutu ūlu. Izvuorie i tod sadalie, pa 3, 4 ūlom kotram saguoja. Latvejis laikā ūlu laku beja tāvs nūpiercs, zaleņa beja, ružava, a tai seipulu myzuos kruosuoja. Atguo kaimini i tod sytmoīs ar ūlom.

Par tolkom. Jauki guoja – golvonais māslu tolka. Par vodutuojim, tūs sauce, kuri veda māslus, krateituojis - māslus krota, kapačutuojs iz teiruma. Man pruotā vins gods, J.Lazdāns humora cilvāks ar -  krakli izlaisti, nuotynys biksis, i dzīd - veceits ora meža molā, biksis kuora bārza zorā, eisi krakli, gari pauti, viejš pipeiti kustynoj... I dzīme meža molā tai skaņ. A krateituojis ari dzīd dzīsmi pēc dzīsmis, zam baigu vazumu aizpuškoj ar zuoli voi zorim. Tū, kurs vad pādejū māslu kravu sauce par škrubu, sasāst krateituojis vydā, kapačuotuojs ar kapaci, atbrauc dzīduodami da sātai. Māzuoji jau nuotris sagataviejuš, krateituojis piera i saimineicu ar nuotrom, i tod suocuos ar iudini līšonuos ar nuotrom džaļdeišonuos. Tod vacī saceja, ka puiši mauroj kai vierši.

Ka rudzus pļuova, tys tuods cīši gryuts dorbs, kai baidzjom ols beja. Nūpynom saimninīkam i saimneicai vuorpu vainogu... Golvonuo džima beja „Zīdi, zīdi rudzu vuorpa”. Stoti tik skaisti sastateiti. Tod jau pļaun,mašyna beja, kiuļus beja juotaisa. Nav runys ni par naudys ni apsaviļkšonys, volūdys ar humorim rysynojās. Skaisti i vinkuorši. Golvonais muzykans, tyuleņ doncuošona.

Buļvu tolku gon nabeja, moz sieja.

Linu plyukšona beja smogs dorbs, par linim daudzi moksova, plyuciejis guoja, kab kū nūpelneit, kab jaunu sukni nūpierkt ci kū.

Beja lels jauneibys prīks, guojam tys tam paleidzeit.

Nalaida da večerinku, kam kurpis pliesom. Nesom kuprys jau rūkuos, bet vinolga nagrybieja kab guojom. Malojam, ka balla tyvuok, a tī ai meža, vysi borā guojom, Vosoruos ballis pa škiunim, lukturs aiznast ti patymss i navar redzeit, kur kurs ir. Cīši daudz beja clvāku. Vuorkavīši brauce iz večerinkom, jim patyka kolupīšu maitis. Kepka iz golvys, zuobaceni, biksis izlaistys, i baltiski runoj. Jī taidi kaušli, rupi, myus jī napatyka.

Par koloza laikim. Myus beja kolozs „Jaunā dzīve”, es beju pyrmais gruomatveds kolhozā, nikuo nasaprotu, nivins nikuo nasaprota, tod jau vāluok Lazdānu Antons paleidzie goda atskaiti sastuodeit. Tod, kod 50.godā kursūs beju Reigā, tod jau vaira zynuoju. Myusu kolhozu ar Vīneibu apvīnuoja, tod vins skaitejuos. Nikaidu dekretu, ni atvalinojumu 12.godu par veļti struodovom kolhozā, i tai struoduoja vysi, ikaidu  penseju nabeja. Vacī tāvi nūmyra bez penseju, vāluokd beja 12 rubli, tod 22. rubli. Kam pīci bārni beja,  tī nu 50. godu guoja pencejā, kurim nabeja tī nu 55 godim. Naudys vyspyuor nabeja.

Ka buļvus kosa kolhozā, leluokūs pīlos gubeņu i  nūlic i vokorā atnes. Es par riekinuotuoju beju, cik tur dorba dīnu nūpelnieji, cytam 35 rubli par godu, cytam 27 par godu. Sajāmuš naudeņu i suols juonūpierk, krakli, maizi, bārni gonūs guoja, kolhoza gūvs ganieja. Nabeja kuo apaut nabeja gumejis zuoboku. Atora buļvus zems saļ, slapņa,rūkys saļ, beja smogai. Oktobra mienesī lynus vylka, kai bišku ilguok – tai saļ jau – vādars slapnis i rūkys slapnis.

A vosorā vysi kuo borā, dīnā pliesem lins, a vokorā beja juoīt kultu par nakti, zīmuoji juokuļ siet juoīt. Ausa dīna, navar acatikt iz kuru pusi sāta.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte