Darbs kolhozā
Kategorijas: Mācības un darbs, Marija Brinke
Nu, kolkozā es jau ari īsuoku gūs slaukt, i septenis klasis beidžu, muocejūs skūlā, a ostoitū godu vokora skūlā guoju, par tū, ka vaidzē maņ kolkozā gūs slaukt, nabie, mama vīna poša, tāvs iz ceļa struoduoja, i tod nadeve mums duorzeni, vaidzēja maņ īt gūs slaukt. Divpadsmit gūvu slauču ar rūkom. Nu, bie gryutai, ganeit vaidzēja, i runkuļus revēt i vysu, nu gryutai bie, bet nu nikuo, izturēju. Tuo, ka atslauču čēesmit treis godi kolkozā. Nu, vāluok jau beja ļūti vīgli, tod taisejom vakariešonys, koč i kolkoza laiks bie, bet it kuo kaimini tur lobi beja, taisejom...
Intervētāja: Večerinkys?
Nie, tuodys adejumu vai kuo, kas kurai patyka, nu maņ jau patyka puorsvorā šyusteišona, nu, adeišona, nu, kuo i vokorā. Tur sēdējom i padzīduojom, anekdotis pastuostejom.
Intervētāja: Bie kuodys ballis kolkozā reikuotys voi nā?
Kolkozā beja tur, salyka klaščynys, nese tur īsolu kotrys, pa cik jau sarunuo, nu, ļūti jautrai bie tod, piec tam tur jau beja dzīduošona, doncuošona.
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte
