Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Lidija Ignatāne

Skraidieju pat uz dejom – jā. Nu kuo skraidieju, mums beja te vacais klubs Dzimtenie. Mes gūs atvadom, cik jau godu myus beja, ka mes veļ gūtenis, leli jau bejam, nu ka iz vosorys, ka atbraucom, iz breivlaika jaunuotņa. Gūs atvadom, vysa kū, i vokorā ar autabusu piedejū da Dzimteņai dabraucu i večerinkys mums leidz reitā leidz sešim. Muzikanti ar pyrmū autabussu brauc pa celi, i mes vysis da sātai, jau babeņa vad gūvi da..., a mes, kur īt? Pa kluseņam – škiunī i visi guļom, vot tuo mums beja večerinkys, nūsadoncojamīs vysu... I atļuove, nabie... tagad, tagad arī naktuos klubi struodoi, bet tagad jau trokys lītys, ka padūmuot.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte