Sagatavošanās
Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Jekaterīna Murašova
1. Rasas krēsliņus vajag tagad vākt, līdz Jāņa dienai, visas zāles vajag līdz Jāņa dienai vākt. Jāņa naktī dedzina muciņas (баклажки). Lūk, tā, lūk, kad Marfuškas, lūk, kur stāv, lūk, viņi dedzinās, redzi, kā kaudze stāv, no kokiem salikts, apakšā. Lūk, atbrauks viņi Jāņu dienā un dedzinās veselu nakti. Mašīnu riepas, muciņas. Nu, tādas, viņi atveda kaut kad no Rīgas, Ļena, rokturi koka, bet te tādi, nevaru pateikt. Lāpa? Lāpa, jā, baklažka.
2. Man jau izgatavots zārks, bēniņos stāv, es varu nomirt. Un veļa visa ir, sveces ir. Viss. Man ir nolikti kvieši, tarbiņa, vajag piepildīt, tukša nevar būt. Nedaudz ielikts – tas ir mans ķermenis – kvieši. Ejam dvēseles aizlūgumu noturēt - jāvāra putra (кутья – putra no veseliem kviešu graudiem), kviešus un medu likt. Tas ir mūsu ķermenis. Dvēseles aizlūgumu notur, putru (кутью) vajag. Ja jau nomiris – trešajā, devītajā un četrdesmitajā, arī gadadienā. Putru vajag, jā. Aiznesīsi uz kapiņu, izbērsi to, pastāvēsi, Dievu palūgsi - lai putniņi knābā. Arī paši var apēst, arī pats noņammāsi. Nu tur, Dievs, tarbiņa nolikta man, iekšā stāv. Runāja, ka, ja zārks uztaisīts, paņem kviešus, pieber tarbiņu, lai tur stāv, kamēr nomirsi. Bet, kas tas, nevaru tev paskaidrot, tas no senseniem laikiem.
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte
