Kategorijas: Праздники и традиции, Ефросинья Иванова

-          Kad ceļ, jumtu taisa un vainagu liek, vai tā krievi darīja?

-          Tā vienmēr bija, noteikti.

-          Kā to sauca?

-          Spāru (шпарное), tāpēc ka vainagu lika uz spāres. Svētki. Ja saimnieks neklāja galdu, ho-ho! Tad vainagu noņēma un aizmeta, kā gribi, tā pabeidz celšanu. Tā bija svēta lieta! Tāpēc spāru svētkiem vienmēr gatavojās, darīja alu. Tā bja!

-          Bet, kad sāka māju būvēt, tad neko nedarīja?

-          Nē. Kad māju sāka celt, tad kāds pamatos ielika monētu. Nu, cik kurš varēja, kuram kādi resursi.

-          Monētu, lai nauda turētos?

-          Jā, lai būtu nauda, lai māja stāvētu stipri.

-          Un dzīvsudrabs?

-          Nu, kurš monētu lika, kuram kas nu bija. Es savu māju cēlu Aglonā, neatceros, liekas, es neko neliku.

-          Un nekas? Māja stāvēja?

-          Stāv vēl joprojām. Varbūt arī ko ielika. Mēs to sākām celt 70. gados, ievācāmies ap astoņdesmitajā. Varbūt kaut ko arī iemeta tur. Iespējams, pamatos arī iemeta akmens vietā.

-          Vai māju celt kādu pieaicināja?

-          Jā, protams, aicināja. Pirmkārt to, kas var iezīmēt (сделать разметку), tāpēc ka tas nav vienkārši: izdomā un ceļ māju. Tā nesanāk, vajag iezīmēt, kur tie stūri, lai atbilstu, tā ir celtniecības zinātne, par celtnieku mācās.

-          Un, ja māja sāk nosēsties uz viena sāna, ko tad darīja?

-          Tad viņu cēla augšā, ar domkratu cēla, un skatījās, kas tur ir.

-          Vai tādu vārdu лаги (brusas) zināt?

-          Brusas? Jā, pagaidiet, lika brusas... Brusas – tās ir tādas sijas.

-          Tās ir kā sijas uz jumta, tikai liek uz grīdas?

-          Jā. Nu, tās varēja likt arī zem vainaga.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte