Kategorijas: Skola, Helena Poča

... četrklasīgā skolā, apaut kājās apavu nebija, mammas tur tādus zābakus ar šņorēm. Nu, un mātes, mātes mētelīti tādu, nu tur citi mani bišķi apsmēja, es pavisam esot slikti saģērbusies. Nu, tā es tur nomācījos trīsarpus gadi, bet tad, kad jau tas bij sācies kara laiks, tad es domāju, lai mani nepaņemtu nekur (uz Vāciju strādāt kara vajadzībām), es aizbraucu uz Vipingu, tur bija divgadīgā lauksaimniecības skola, tur pieņēma ar nepabeigtu pamatskolu. Nu par cik gadu man bija daudzi, bet tur vajadzēja cik ta tur skolas naudu maksāt, bet naudas ta man nav, tad es strādāju reizē ari par apkopēju skolas. Divas klases apkopt skolā, tad izkurināt, izslaucīt, tur jau nebij’ grūti. Nu, pabeidzu es to, nu tad jau, tad jau es atkal uz... man pa vidu bij tāda lieta, lai man neiet uz mājām, es paliku tur pa vasaru strādāt tajā skolā, un tad nāca četrdesmit ceturto gadu jau, atkāpties vajadzēja, skolai bij pavēlēts nodot lopus pie Rīgas saimniecībā, nu tad es kopā ar direktors tur un vel div strādnieki tos lopus vedām, dzinām projām. Un tad, tad es paliku tur ar to direktoru, man jau atpakaļ nevar braukt, es paliku tur un nodzīvoju pa Kurzemes katlu līdz kara beigām Pūrē, netālu no Tukuma. Nu, tā tā lieta beidzās. Pēc tam es mācījos vel, neklātienē iestājos un mācījos sākumā... Vipingā bija divgadīgā skola, a Jaunaglonā bija lauksaimniecības vidusskola, tad es tur mācījos vienu gadu.

Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte