Kategorijas: Ģimene, Helena Poča

Dzīvoju es piecu bērnu ģimenē, divi brāļi pēc pirmā pasaules kara nomira... Otrais... Mes bijām trīs māsas, vecākā,vecākā no viņām es. Tēvs bij slims un visi lauku darbi bija jādara, man kā vecākai bija jāstrādā. Strādāja visi uz lauka. Vienīgais ienākums, ar ko uztura... uzturlīdzekļi, nauda nekāda nebija, jo strādājām. Pie divi hektari aramzemes bija, i visu vajadzēja – uzart, iesēt, novākt. Nu, maizei sanāca. Maize, kartupeļi bija, auzas sējām, linus mazliet sējām,bet jāstrādā bij smagi. Bet, lai dabūt kaut kur kādu santīmu, mūsu lauku tajā ciemā bija tikai kādi trīs bagātāki saimnieki, kuriem bija vairāk zemes, tiem ari vaidzēja iet, tie prasīja, lai palīdz viņiem un maksāja. Maksāja par dienu nostrādātu divus latus vai sešpadsmit kilogramu rudzu. Tā strādājam. Nu tad jau es paaugu lielāka, jau 12 gadu vecumā sāku paša art ar zirga arklu. Nu, un tad jau, tad jau visus darbus. Nu, un tad, lai nopelnītu, lai dabūtu kaut kur naudiņu mazliet, jo zirgu vajadzēja apkalt, ragavas, ratus apkalt un vel par zemi bija kāda tā jāmaksā nodoklis. Nu, i sanāca jāiet kaut kur nopelnīt tad, nu tad, kad man bija kādi piecpadsmit sešpadsmit gadi, tur netālu no mums sāka kūdras purvs darboties, tad uz turieni. Ar rokas to lāpstiņu griezām kūdru, divas mes, man bija draudzene kādu gadu jaunāka. Nu, tā lauzām celmus no virsas nost, tur jau, cik padarīji, tik nopelnīji. Nu tagad, tā strādājot, es sāku domāt, ka man vajag velosipēdu, jo man līdz Viļānu draudzei, kurā mes bijām, septiņi kilometri,Varakļānu pagasts mūsu bija. Tur divpadsmit kilometri. Nu, tā es uz nomaksu paņēmu velosipedu. Nu, nepaspēju es viņu lāgā izmaksāt, jau bija izmaksāts, sākās karš. Tad no pagasta atnāk ziņa, ka man to velosipedu vajag kara vajadzībām nodot. Nu, liela bēda bija, protams, nu, kur liksies – jānodod. Nu, tad jau es sāku domāt, kur un kā, sākās karš, tad jau mājās nevar būt, man, teiksim, divdesmit gadi, divdesmit viens jau, a māsas ari jau septiņpadsmit un piecpadsmit, tam ari jau vajadzēja iet projām no mājām, citādi jābrauc uz Vāciju strādāt kara vajadzībām. Nu, tā es sāku domāt par mācīšanos, sāku mācīties.

Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte