Kategorijas: Межконфессиональное и межнациональное общение, Евлампия Кузьмина

-Te krievi visu uzcēla, arī pilsētās. Krievi cēla mājas, šeit Preiļos bija tikai tādas ebreju būdiņas, tādas vien būdeles.

- Kāpēc ebreju?

- Nu, ebreju te bija daudz. Te Preiļos visi veikaliņi te bija ar apaviem, apģērbu, manufaktūru. Aptiekas bija vācu, vācieši te bija kādi trīs-četri, aptiekas bija vācu. Zini, es jau kā vecs cilvēks, jau daudz te, savā dzīve piedzīvojis, pieredzējis un dzirdējis. Pirms šī kara vācieši savējos veda prom, vācieši aizbrauca uz Vāciju. Aptiekas te bija vācu, bet veikaliņi visi bija ebreju. Bija krievi, bija tādi Mitrofanovi, barankas cepa, kur Mitrofanova. Bija šeit vēl tādi Zimuli, laikam, bulciņas cepa, tādi kā kioskiņi stāvēja un tajos viņi tirgoja gan ziemā, gan vasarā. Mitrofanovi, tur uz ceptuves pusi, tur bija mājiņa, tur visu cepa mājās. Ebreji bija drēbnieki, šuva visu, tās bija tādas mazas mājeles.

- Tādi paši bija veikali, vai tie kaut kā atšķīrās?

- Katram bija sava bodīte, un viņi (pārdevēji) stāvēja. Dažkārt ej: „Ienāc, ienāc pie  mums!” Manufaktūra bija visāda. Bija viss labs: apavi, apģērbs – viss bija ebrejiem.

- Vai bija dārgi, vai pieņemamas cenas?

- Pieņemamas. Bija arī dārgas, labas kurpītes pa 20 latiem. Krokodilādas kurpes bija pa 20 latiem, arī laka bija, apavi bija praktiski un izturīgi. Tagad tādi, ka nopirki, kā tu saki, vienai sezonai. Nu, tas viss bija ebreju, bet ebrejus paņēma un nošāva.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte