Vai ir gadījies pašam iet ķekatās vai to redzēt, piedzīvot? Ko jūs zināt par ķekatniekiem, iešanu ķekatās?
Kategorijas: Kolekcija un pētniecība, Latvija, Svētki un tradīcijas, Ēriks Začs
Jā, par iešanu ķekatās, tas, protams, bija lasīts dažādos latviešu rakstnieku darbos – Jaunsudrabiņš vai Birznieks-Upītis – konkrēti neatcerēšos, pašam arī gadījās. Tas bija atmodas laikos, viens gadījums spilgti palicis atmiņā. Cilvēku 15, jauni puiši, meitas nolēmām iet ķekatās jeb čigānos. Nu tad pārģērbāmies, kaut kādus brunčus uzģērbu, lakatu uzsēju, katrs pa savam, kas tur par arābu pārģērbās, kas vēl par kaut ko, par pirātu un tad gājām. Tas bija Rēzeknē. Sākām aptuveni Sporta ielas rajonā, tagad tā ir 18. novembra iela. Gājām pie paziņām, pie draugiem, radiem, pa dzīvokļiem. Iegājām tur, padziedājām, padejojām, par to mūs uzcienāja ar konfektēm, ar vēl šo to, kas bija mājās. Tāpat arī iegājām pie kādiem nepazīstamiem cilvēkiem, kur bija redzams pa logu, ka viņi svin Ziemassvētkus, Jauno gadu. Un tad arī nolēmām aizbraukt vēl pie pazīstamiem draugiem uz Ziemeļu rajonu. Iekāpām pieturā tur, kur tagad ir Atbrīvošanas aleja un 18. Novembra iela. Braucam autobusā, dzeltenajā ikarusā (toreiz bija) uz Ziemeļu rajonu. Viens no mūsu kompānijas spēlēja ģitāru un dziedāja dziesmas latviski. Un tad arī sanāca atceros toreiz konflikts. Kaut kas no pasažieriem, aptuveni mūsu vecuma, prasīja un uzstāja, lai mēs dziedātu krieviski. Nu tā kā mēs atteicāmies, konflikts pāraug dūru cīņā. Nu mēs pievarējām tos savus ienaidniekus. Arī pasažieri iemaisījās. Tas kautiņš autobusā notika, sākot no tagadējās 18. Novembra ielas līdz bijušajai pieturai Slaukšanas iekārtu rūpnīca, tas tagad ir pie Statoila. Tas notika tieši atmodas laikos, vēl nedaudz pirms Latvijas neatkarības.
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte
