Kategorijas: Latvija, Boriss Judins

- Vai ilgojaties pēc Daugavpils un Latvijas?

- Nezinu. Diez vai ilgojos, tā ir kā slimība. Pilsēta, kurā es kādreiz dzīvoju, tagad ir mirusi. Tā ir pavisam cita pilsēta, un Latvija laikam arī ir cita. Taču pasēdēt Daugavas krastā man gribētos. Tā ir nevis nostalģija, bet gan jaukas atmiņas, vienotības sajūta ar dzimteni. Es regulāri sekoju Daugavpils jaunumiem, mani priecē sasniegumi un apbēdina neveiksmes. Nabas saite, kas mani vieno ar Latviju, nav pārrauta.

Tēvzeme

Mana tēvzeme – manā dvēselē.

Manā caurajā dvēselē...

/Marks Šagāls/