Par profesijas apguvi un darbu
Kategorijas: Mācības un darbs, Antoņina Melne
Teicēja: „Tanā laikā jau agrāk to svētku tā nesvinēja. Līgo, izlaidums, es Rogovkā i vidusškolu beidzu. Rogovkā, es te dzimusi i auguse.”
Intervētājs: „Pēc tam toļāk Rīgā mocījusies pa farmācijai?”
Teicēja: „Rīgā mocījos par farmaceiti, neesu ar augstāko izglītību!”
Intervētājs: „Nu, da, da, da!”
Teicēja: „Farmācijas. Pirmo reiz, pirmo godu atvēra farmaceitu školo 53. godā, a 56. es beidzu, trīs godi mocījos. Nosūtīja mani pa prīkšu uz Maltu. Nu, es tī braucu uz kadru daļi, Maltas aptieku apsavēros, braucu uz kadru daļi, a kadru tamā Daugavpilī strodoja Tirdzniecības daļas vadītojs iepriekšējs aptieķers, do maņa, ko es goju vidusškolā, Zļemets. Ieraudzīja, Anniņ, a, kur tu brauksi, nesauca mani, sak, Antoņinai, jī iesaukuši bija par Anniņu. A, kur tu brauksi strodat? Es soku uz Maltu, jau biju. Bet vaig man no kadru daļas norīkojuma, ar Rīgas norīkojumu nav niko. Man pīsoleja Viļānus. As dumāju, ka te iet viļciens iz Maltu, man būs izdevīgok. Jis saka, pa ko iz Maltu, a te ukrainiete, krīvīte strodoj, vītējo viņa nav, ilgi Nadzežda Ivanovna napostrādās. A jī bija nomainījusi to Zļemetu. A Zļemets strodāja to Tirdzniecības daļī Daugavpilī. As, ka te goju vidusškolā, Zļemets ar sovu sīvu strodoj aptīkā. Jī bij labi pazīstami te man, as tepat vietējo, i mani pazina. Vaig, Anniņ, braukt iz Rogovku! Tu esi vītējo! Pravda, 38 gadi nostrādāju.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
