Par māsu pēc Otrā Pasaules kara
Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Antoņina Ludborža
Teicēja: „Vot, kei atrodom mēs beigos, saprūtīt. Bija karš. A itū te, tikai, pagaidi, četrudesmit ceturtais, musiem jī atsūteja vēstuli četrudesmit pīktā godā no, nez kur kaidā maijā saņēmām. Mēs vusu godu nezinojām, voi jī ir dzīva vai nav dzīva. Nu, vot, tūreiz, ka atsūteja, sokām sazarakstīt. Bēt cīši jau navarēja jau arī sazarakstīt. Bija baiga cenzūra i vuss kas. I Holande to, kā saka, kapitālistu zeme. Nu, vot, jī bija ... A jī bija Vocijā, Hamburgā, saprūtiet, cik toļu, ja. Nu, i je strodoja augļu rūp... rūp... fabrikā timie, taisīja īvorijumus vusu ko. Nu, vot, no četrudesmit ūtrā goda līdz četrudesmit ceturto goda, laikam, četrudemist pīkto, kei jūs atbrīvoja. Jūs atbrīvoja Anglija, amerikāņi, Hamburgu, na krīvi. Nu, vot, tūreiz jī atbrauca, iz Holandi aizbrauca.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte