Par mācībām un darbu pēc Otrā Pasaules kara Latgalē
Kategorijas: Mācības un darbs, Antoņina Ludborža
Teicēja: „As navarēju, nu, pabeiguse biju tūreiz skaitījās Nautrēnu tautškola sešas klases, seš..sešgadīgo bija. A toļok es aiziet vairs navarēju deļ to, ka nebija todu apstokļu, par tū, ka tika izpostīts vuss karā. Soku strodāt pienotavā. Pareizi es sāku strādāt jau sešpadsmit godu vecumā. Man mosa bija pīnotavas vodītāja i piensaimniecības školu beiguse. I tī prīkšnīki paņēma mani. Vot, es trīs godus nostrodoju pienotavā i mamma čīši saslima, trīs mēneši nogulēja, var sacīt, iz gultas. Man bija tas dorbs jāatstoj. Tī bija apmēram četrdesmit astotā goda kaut kur nopavasara. Nu, tā as nūstrodāju savā zemnieku saimniecībā līdz četrdesmit devītā goda 27. martam. Bija cilvēku izsūtīšana četrdesmit devītā goda 25. martā, tie jūs vusu bērns zinat, i 27. martā musus sadzina kolhozā. Cilvēki cīši nezapretoja, jo bija cīši nozabeduši no mūsu stūra Kristiņku cīma padomes izveda ne ļūti daudzi cilvēku, kadu sešpadsmit, man liekās, saiminīku ar vusām ģimenēm. Nu, daži bija palikuši kādi desmit, tī, kas nagribēja īt tamā kolhozā, bet rudenī jī tāpat sagoja, jo cilvēkus spīdēja, lika kulakos i vusādus mārus pīņēma, tai jī sagoja.
Nu, mani īvēlēja par gromatvedi kolhozā. Kot as pretojos, par to, ka es niko tos grāmatvedības nezinoju. Bija musim tatad Nautrēnu pogosta prīkšnīks diezgan enerģisks kad raudzeju, pasaceja, nu, ka – „Nemoki, izmocēsim .. a, ta ... nagribi pīspiesim!” Krīviski skanēja tā, jos krīviski runoja, kaut kur te no Makašēniem jis bija, saceja: „ Ņehočeš zastavim, ņeumeješ naučim!” Vot, ta. Nu, tā dabūjām strodāt. Īsts trakums jau beja, bet jūceigs. Pa reizēm brauca musiem instruktori, kas bija jau beiguši lauksaimniecības tehnikumus no Ludzas. Ludzā bija tāds lauksamniecības tehnikums. I sūteja mūsiem to instruktoru, jau tis daudzi palīdzēja. Tod timā pot i godā nobeidzu Rēzeknī gromatvežu kursus trīs mēnešu. I tas vuss bija krīvu valūdā jozamoca. Faktiski es pēc tautības esu krīvu tautības cilvāks, saprūtīt, bet par cik daudz mēs dzīvojam, ka saka latviešu vidē, mūsu nebija daudzi astuņas vien ģimenes, i no krīvu valodas, krīvu valodu cīši švaki porvaldiju. As tos visu vīlu biju izamocijuse no golvas. Man, ka diplomu tadu, nu, lopu izdeve, bija vīni pīcinieki, otļično, otļično, otļično, saprūtīt meitenes, as... Bija tādas tēmas, ka as.. as zinoju, vot, golvā biju īkalusi, bet man līla saprašana nebija, kas tī tādi. Nu, pieņē... ieņemuma avūti, kai tagad skaita, tī bīlances tī aktīvi i pasīvi i tī vusi konti i tai toļāk, nu, tādas saprašanas nabija. Nu, vot tai, a, vot, ka dabuja goda pārskatus studēt, tad mūsiem atsūtīja no Rīgas tādu vīrīti vīnu arī krīvu volūdā. Nu, īdeva ti veidlopas atsītīja mūsiem, tad, vot, sāku vērties, kas tie... kur tie semennoj fond, kur tie žeļeznije sredstva. Jau tūreiz goja tāda, vot, saprašana ito vusa. Nu, tā as nostrodoju kolhozā tī Kristiņku golā, sovā dzimtajā, vīnpadsmit godu. Tod sešdesmitā godā mūsus pīvienoja pī Nautrēnu padomju saimniecības. Tie bija noorg.... jau noorganizēta jau pīcdesmit astūtā goda decembrī kaut kur. Mūsus pīvienoja pī sešdesmitā godā pī sovhoza. I tā es porgoju sovhozā gromatvedībā, nū sešdesmitā goda nostrodoju līdz septiņdesmit pirmajam godam, tod mani porveda par golveno ekonomistu. I as Nautrēnos nostrodoju par ekonomisti golveno līdz astoņdesmit devito goda 12. janvārim. A biju as jau aizgojuse pensijā sakarā ar tū, ka as izaudzēju pīcus bārnus līdz astūņu godu vecumam. I tei tāda prīkšrocība bija. Pīci godi agrok varēja aiziet pensijā.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
