Pirmie gadi pēc kara
Kategorijas: Cilvēks un vara, Antonija Vilcane
Teicēja: Pieckara laiks. Kara laikā jau ari bejom izbarukuši iz tur septeni voi ostoni kilometri iz Vildūbem, myus Prīkuļu centrā dzeraune, beiduos visi palikt, braucem tur iz Vildūbem, bie leli meži, tur bie saimnīki, atļuove myus tur guļāt pi saimnīkim, par dīnu kur kurš – pa mežu staigavam. Kara laikā, koļc es jau nūsastuoju, laikom kuodu mienesi dzeivuom vysa dzeraune. Tik piec kara taipat bandīti staigava, man tēti ari izvede, bie par cīma padūmis prīkšsādātuoju, bie cīmpadūmī, i adguoja divūs kaimini, natuoļ dzeivuo kaimini, diu kaimini... par kara laiku. Tot ka vyss te apklusa, bie mīreigi, tot acagrīzem vysa sādža sovās mājās. Bet tuopat bie baileigai dzeivuot, tī, kas naguoja dīnastī, tī staigā kaimini daudz, vīnā sātā bie pīci bruoli, visi saguoja mežā, kuo bandīti staigā, laupie vysu, ēst meklē, zoga vysu kū. I man tēte bie par cīmpadūmis prīkšsādātuoju, tūreit jis beja cīmpadūmē, cīmpadūme nu myusu nabie tuoli, divi kaimini tī atguoja, kas bie mežā, izvede tēti i turpat nūšuove pi cīmpadūmis. I aizguoju es postā, a postā bruolāns struodova, nūgrīze teleponu, nūgrīze, lai mes navaram pīzvaneit nikam, ni uotrajim, nikam. Tod skūlā skūluotuojs bie tod Breivers Aļuss, tys ar ritini aizbrauce iz Pupuojim, iz tuoļuokū sādžu pīci kilometri, izsauce uotrūs paleidzeibu, bet tēte bie jau iz raizis mirs, divuos vītuos bie sašauts, turpat nu automata, turpat blokus izšuove. Nu, tod atbrauce miliceja, atbrauce vyss, tod apskatē, tod myus atļuove tēti nest iz sātu, aiznesem tuo. Treis mieneši poši sātā naguļājom, baile bie, ka atīs, nūšaus veļ, nūdadzynuos.
Intervētāja: I kur jius guliet?
Teicēja: Guļām pi kaiminim, kuodu kilometri guojom kotru vokoru prūjom visi, sātu atstuojom.
Intervētāja: Pa dīnu bejot sātā, tikai nakti prūjom?
Teicēja: Jā, pa dīnu sātā, a pa nakti prūjom. A piec kara, piec kara, bie, vai tuo var runuot, lai sadzan kolkozā... Piec kara bie izvešona, i kurs pretovuos, nagribie īt kolkozā, tū tiuleit vede prūjom. I bie... tuodā divdesmit pīktais marts četrdesmit septeitā godā (1949. g. ), divdesmit pīktais marts bie leli svātki katūlim, cylvāki brauce iz Prailim, mes poši braucem iz Prailim, a mašinis guoja nu Praiļu pusis, lai savuoktu, kas jau bie paradzāts vešonai. Tys bie... tei bie smoga dīna mums visim, mums vyspuor vysai Latvijai, visim tys laikam beja ļūti smoga, gryuta par izvešonu. Myus izvede kaimiņus, izvede daudzi, kuri atsagrīze, kuri nāatsagrīze atpakaļ, palyka tur tamā...
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte
