Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Anita Ločmele

Teicēja: „Kopu rūk vīnam i tiek virsā iz zorka. Nu, ko visi šokā, nu, ko tāds zorks, ka tī nevīna kapu kūpiņa nav redzama tomā vītā, kur roka. Nu i to zorku atroka, nu, ko... pie mūsu tā īrasts, mūsiem Dansku kapos ir trīs slāņos globots. Div slāņi ir ar galvu uz vīnu pusi, a vīns slānis ar golvu uz ūtru pusi. Es nezinu, es neešu kopu racējs, vīnkārši tie vusi cilvēki, kas, kas kopus ir rokuši, deļ to ka mūsu cīmā kapraču nav, pilsētās ir tikai kaprači, pie musu cilvēki saiet sābri, vot, izrok kopu. I nu mūsiem ir arī tādi cilvēki, kuri veiksmīgāk izrok kopu, nu, jos bīžāk prosa izrakt. Nu i, i, vot, atroka to zārku. Nu, ko interesanti, vajag attaisīt. Sazaglabājies zorks zemē, kur nav redzama nivīna kapu kūpiņa. Nu, ko tā var būt! Nu i attaisa to zorku, tas bijis uzol.. uzola zorks, i ti gulējusi, na tī saka, nu koda četrupadsmit pīcpadsmit gadu meitene īkšā, viso tomā latgaļu tautu tērpā, i bijis ko papildus to viss ššš i sabirs putekļos. Tūreiz i to zārku aiztaisījuši, īrakuši todu kā nišu, i īstūmuši īkšā, i sābros gulēs.”

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte