Leģionāri un mežabrāļi
Kategorijas: Kara beigas, Andrejs Rancāns
„Īsauca leģionā jos. Atbrauca atvaļinājumā, nenobrauc jis fronti atpakaļ, palīk, tī mežinieki. Bet, bet tad mežā i bija, i krīvi, kad iesauca, tože ji negoja. Jos arestēja. Jā, jā bija četrdesmitseptītais gods – Staļins izdod amnestiju. Var izīt no meža i dzīvot brīvi. Jī izīt. Bet amnestijā, laikam, bija tāds pants – ja naesi nodarījis tādus, tādus nūziegumus. A ito vīri bija tādi – naktis slepus, tie saka, negulēja! Mežvidu muižā bija direktors tāds aktīvs komunists. Atīt – nošauj jū! Vēl vīna, vīns, vīna saime kaut kur, citā, citā virzienītī, nūdedzināja. Vot i tādi grēki sazalasājs jim. I, ka jau izgoja, amnestija bija notikusi, bet, laikam, ar pībildi, ka, ja nav, ja nāsi grēkojis. I pēc kāda laiciņa jos salasīja. I, nesen bibliotēkā izgājusi grāmata, sarakstīti visi tie arestētie, i kad kurš ir gojs bojā. I pēc, pēc kōda goda tīe varbūt pēc ūtra gada Sibīrijā Zīmeļos gotavi, nav!”
Fotogrāfijas
Video ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
