Padomju represijas un dienests leģionā
Kategorijas: Kara sākums, Andrejs Rancāns
Teicējs: „Leģionā...Munā vien apkaimē tie trīs brīvprātīgi bij aizgojuši.”
Intervētājs: „Poši pīzasacījuši?”
Teicējs: „Poši pīsacījuši. Jo, mož tī, es uzskatu, ka ne tikai tie propoganda bija, a patiesi fakti. Tā, pīmēram, tamā vīnā, tamā krīvu gadā Rēzeknē, nu, kā stostīja, nagi maukti, zini, spīdzinoti, i, i nobendēti daudz. I tis, tas bija izskanējis pa vusu, ne tikai Rēzeknē, bet, kā saka, katrā, kotrā nostūrī. Zinoms tāds, var socīt, mož, naids bija pret krievu to sistēmu, ka ij tā. Nu daudzi cilvēkus, redzi tur, to, to bij bogots, Latgalē, laikam, te mozāk, tur šitādi tādi vīnā dienā .. A, ku tu bogātāks vai ko, aha, ta tu tas. As as, man jāsastāv, bet as, as jau tamā laikā jau po gromotām, es jau lasīju, ka bija saucamie budži i bija darba, tā teikt, tauta. Nu, vot, tā! A budžus parasti eksproperēja, likvidēja. I tis, to pat i Latvijī īveda to pat politīku, vīna goda laikā. I topēc divi kaimiņi Baranovs Saļmans bija drusku toļāk brīvprātīgi reiz piezateicās. Kaut gan tī, tī kara maize nebija soldena. Tī pirmie atvaļinājumā atbraucot... (smejas)”
Intervētājs: „Dezertēja.”
Teicējs: „Atpakaļ neaizbrauca. Tis Saļmanu tā bija. A kaimiņš tī, vot, Voitkāns Edvards i Meincs Ādolfs i da atvaļinājuma, laikam, netika, krita frontē. Visādi laiki pārdzīvoti.”
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte
