Kategorijas: Cilvēks un vara, Aina Zelča

Teicēja: Latvietis bija partorgs! Viņš bija ciema padomes priekšsēdētājs. Partorgs teicis: šitai baznīcā – minerālmēslus, pareizticīgo baznīcā graudus liksim! Bet tas krieviņš pateicis – meņe sovestj ņepozvaļajet! Nekā! Un, pateicoties tam krieviņam, kas bija ciema padomes priekšnieks, nekas te netika.
Intervētājs: Un visos laikos viņš izglāba to baznīcu.
Teicēja: Jā, jā! Tas nozīmē...
Intervētājs: Un daudzās, kur lika minerālmēslus, tās sienas pēc tam tagad...
Teicēja: Ja!
Intervētājs: Apmetumu nevar dabūt...
Teicēja: Nevar dabūt, ja! Viss krīt nost, jo viņš piesūcies, ja. Jo lielākoties tiesa bija, kur minerālmēslus sabēra baznīcās, nu, graudu noliktavas vēl labākajā gadījumā. Tilžā te nenotika.
Un vēl ir interesanti arī Til... Kapasila kapi, tie apvienoti, pareizticīgo, luterāņu.
Intervētājs: Kur vietā tas ira?
Teicēja: Tas ir, ka brauc uz Kārsavu, tā nost no ceļa, atkal vecā ceļa malā, Kārsavas ceļa malā. Tagad vairs nav vecais ceļš. Triju konfesiju – katoļu, pareizticīgo, luterāņu kapi – un tur bija deviņpadsmitā gada partizāniem uzcelts piemineklis. Arī to partorgs licis bij nojaukt.
Intervētājs: Nav vairs tā pieminekļa?
Teicēja: Ir!
Intervētājs: Par jaunu?
Teicēja: Ir! Nē! Nē! Mūsu partorgs, kas bij latvietis, viņš bij licis nojaukt. Un tanī laikā strādāja tādi melorācijas sistēmā, es pat atceros, ka maza biju, tādi staļiņeca traktori strādāja, milzīgi, raka grāvjus, un sasūta divus staļiņecus pie uz to nogāzto pieminekli. Traktorists apliek ķēdes, viens otrs apliek un aiziet malā, pasaka: „Lūdzu! – tagad partorgiņ gāz! Es rokas klāt nelieku, esmu izdarījis visu, ķēdes esmu aplicis, ja vari palaist, brauc!” Nu, nekā! Viņš neprata un neizdarīja. Protams, nezinu, vai viņš darbu pazaudēja tas traktorists vai nepazaudēja.”

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Dr. philol. Gatis Ozoliņš, Daugavpils Universitāte