Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Vasilijs Demjanovičs

Kādus svētkus Jūs atzīmējāt?

Atzīmējām baznīcas svētkus: tās bija Lieldienas. Patiesību sakot, tie bija paši lielākie svētki. Vēl bija Jaungads. Pētera, Pāvela diena utt., lūk, tādi svētki. Pamatvilcienos, protams, mūsu Oktobra Revolūcijas, Pirmā Maija svētki.

Vai nebija bail padomju laikā atzīmēt reliģiskos svētkus?

Atzīmējām svētkus kaut kā klusumā, mierīgi. Tajos laikos nebija piedzērušu cilvēku. Ja sanāca kopā, tad vienu pudeli izdzēra desmit cilvēku. Vai tie bija dzērāji? Sēdējām, daudz dziedājām. Lūk, šo ielu sauca Pervomaiskaja, savā laikā tā bija Zeļatskaja. Tur bija daudz meiču. Vakaros viņas sāka dziedāt. Kāds tas bija skaistums! Izgāju ārā, bet arī vakari bija citādāki, ne tādi kā tagad. Tagad vakaru bez vateņa nevar pavadīt. Bet tajā laikā līdz rītam cilvēki bija teniskreklā, un nebija nekādu problēmu. Bet tur tālāk bija iela, paralēli, aiz upes – saukta par Valašaj. Valašajā arī bija daudz meiču. Bija tā, ka šajā pusē dzied, bet tās meičas dzied tajā pusē. Bet vēlāk jau Hruščovs, protams, visus uzjautrināja: sāka dejot, dzert utt.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalia Ivashchanka, Kseniya Adasik