Kategorijas: Skola, Mācības un darbs, Dzīvesvieta un ikdiena, Boriss Judins

- Pastāstiet par savām studijām Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Kurš no pasniedzējiem palika atmiņā? Iespējams, atceraties kādus interesantus vai smieklīgus momentus?

- Visvairāk mani ietekmēja un ,protams, atmiņā palika profesors Joels Veinbergs (Иоэл Вейнберг). Viņš iemācīja ne tikai vēsturi, bet arī vēsturisku faktu analīzi. Un Eduards Mekšs, kurš bija fantastiski iemīlējies literatūrā. Daudz vēlāk mēs satikāmies dzejas laukā. Dažreiz mūsu sarunas pie grāmatu veikala pārauga mini diskusijās.

Kuriozu bija daudz. Visefektīgākais – rektores, – PSSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekles Annas Kalnbērziņas A. Puškina dzejoļa Annai Kernai deklamēšana. Sagatavošanās lasīšanai bija rūpīga, un galvenais atribūts bija liels kabatlakatiņš. Man prātā laimes brīdis senais –  izrunāja Anna Kalnbērziņa un izplūda asarās. Pēc ilgas šņukstēšanas un deguna izšņaukšanas viņa turpināja: Man priekšā parādījies tu, un atkal asaras tecēja no acīm un raudu krampji aizspieda kaklu.