Kategorijas: Mācības un darbs, Dzīvesvieta un ikdiena, Boriss Judins

- Kā radās ideja romānam Jukusī pilsēta (Город, который сошел с ума, 2005)? Kāpēc tieši romāns farss?

- Ideja radās ļoti vienkārši. Reiz es iegāju pilsētas mājaslapā un nospiedu sadaļu Svētki. Biju ļoti pārsteigts, izlasot: A. Puškina nāves diena. Tūlīt pat sāku “spēlēt” šos svētkus. Romāns farss ir tāpēc, ka tas nav romāns, bet gan romāna profanizācija. Un vēl tāpēc, ka viduslaiku farss pieļauj grotesku pilsētas sadzīves attēlojumu.

- Viens no romāna centrālajiem toposiem ir teātris. Cik ļoti jūs interesē šis mākslas veids? Pastāstiet, kas jūs vieno ar teātri?

- Teātris ir mana jaunība. Pirmo reizi kāpu uz skatuvi četrpadsmit gadu vecumā. Spēlēju tā laika Centrālā kultūras nama, tagad – Daugavpils Vienības nams – Nikolaja Taranova teātra kolektīvā, kurš nebija vienīgais. Bija arī latviešu trupa, no kuras palika atmiņā talantīgā Irēna Folkmane, un ebreju trupa, kuras izrādes demonstrēja parasti Hanukas laikā. Man tā bija dzīves skola, nevis tikai izrādes. Man bija prieks komunicēt ar Taranovu, Farinovski un ģeniālo Svobodinu. Kad tika atzīmēta 100. gadadiena kopš Raiņa dzimšanas, es lasīju dzejoļus dzejnieka memoriālajā dzīvoklī Rīgā. Es biju tik ļoti uztraucies, ka pat zaudēju samaņu uz dažām minūtēm.

Man bija iespēja piedalīties dažos mēģinājumos atjaunot teātri, piemēram, izrādē Smaga apsūdzēšana, režisori Jevgēņijs Svobodins un Nikolajs Farinovskis, un izrādē Zobu ārsta dēkas, režisors Jevgēņijs Bražiks. Man bija svarīgi redzēt, ar kādu godbijību piedalījās izrāžu mēģinājumos iznīcinātā Daugavpils teātra aktieri, es biju klāt visos mēģinājumos. Man neizsakāmi veicas ar cilvēkiem. Aktieri, kuru vārdi jau kļuvuši par teātra vēsturi, palīdzēja, skaidroja, runāja. Radčenko, Orlova, Osmolovskis, Meteļica, Ščerbiks, pane Gaļina Bakaļare-Čumačenko, Ždanova – lūk,  dažas talantīgas un unikālas personības. Kopā ar talantīgo Boreju Padvu mēs spēlējām izrādē Apļa kvadrāts, režisors Pjotrs Hohlovs. Tas bija sākums arī mūsdienās aktīvajam tautiskajam teātrim Meklētājs “Искатель”.

Nedaudz vēlāk tieši teātrī es atradu savu mīlestību. Ar Gaļinu nodzīvojām vairāk par 40 gadiem un ceram, ka aizkars vēl nav aizvērts.

Es dzīvoju ilgi… Vai varat iedomāties, ka pats Kārlis Mudelis rādīja man, 17 gadīgam puikam, savas gleznas?

- Romāna varoņiem noteikti ir prototipi. Vai varat vairāk pastāstīt par šo interesanto momentu?

- Diemžēl prototipu nav. Es centos sīki neaprakstīt varoņus un pilsētas ievērojamās vietas. Citādi sanāktu kāds memuārs. Līdzība vārdos ir izskaidrojama ar to, ka man ir slikta atmiņa attiecībā uz personvārdiem, un es izdomāju līdzību, lai lieku reizi neburtos vārdu sarakstā. Lai gan, jā, katrs personāžs ir kāda tikšanās mozaīka ar visdažādākajiem cilvēkiem. Personāžs sastāv no tādu sīkumu savienojuma, ka grūti nosaukt konkrētu prototipu.