Kategorijas: Dagnija Bramane

Jā, mums ir melnā pirts, kad dūmi netiek laisti caur skursteni, bet pa visu pirti, tāpēc sienas ir melnas un tāpēc to sauc melnā pirts. Mēs arī esam domājuši, ka mums vajag jaunu pirti, bet mums ir tā, ka mēs pirtī ejam ne tikai mazgāties, bet mēs arī žāvējam gaļu, žāvējam desas un arī alum kaltējam iesalu, tāpēc baltā pirts mums nu nekādi nesanāk.

Iešana pirtī ir tāds kā sava veida rituāls, kā tradīcija. Pirti parasti kurinām sestdienās. Un vispirms gāja vīrieši visi, pērās arī pirtī. Līdz Jāņiem ir arī salasītas un sataisītas pirtsslotas no bērzu zariem, no visādu koku lapu zariem, no zālītēm. Un tad mērcēja tās slotas un pērās. Arī ziemā iet ārā un vārtās pa sniegu vai laistās ar aukstu ūdeni. Pēc tam gāja meitenes, kad pirts ir drusku vēsāka, kad vairs nav tik karsti. Tad bija meiteņu kārta iet. Un arī pirts ir tāda kā sarunu vieta, kur vairāk raisās sarunas un visas tās smaržas un pēršanās – tas viss rituāls ir gan miesai, gan dvēselei. Tad pēc pirts vienmēr tika mainīta gultas veļa, un bija tāda forša vakara noskaņa, kad tiek klāti atkal jauni, smaržīgi, balti palagi un pēc pirts viss ir tīrs, un tas viss process tāds ļoti jauks.

Nu bez mazgāšanās pirtī mēs arī žāvējam gaļu. Mēs tradicionāli žāvējam gaļu un desas. Tad arī tiek kurināta pirts, un viss tiek sakārts. Un tad tas viss process notiek un ir jākurina ar pareizo malku. Ar alkšņa malku parasti kurina un tad liek klāt arī dažādas citas malkas pagales atkarībā, ko grib izdarīt ar to gaļu un kādu garšu panākt. Tad tiek likti arī nedaudz kadiķu zariņi klāt, lai dabūtu tādu foršu smaržu. Tad mēs arī žāvējam to gaļu un taisām desas – mums pirts ir vairākiem procesiem.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte