Kategorijas: Dagnija Bramane

Ziemassvētki tradicionāli saistās ar iešanu uz baznīcu. Mūsu ģimenē visi ir katoļi un tad mēs ejam visi kopā uz baznīcu. Atnākot no baznīcas, tad ir tas svētvakars. Mēs arī tradicionāli ievērojam Adventa laiku, cenšamies uzvesties klusu, ir tāds pārdomu laiks. Šobrīd, mūsdienās, ir ienācis Adventa vainags ar svecēm, bet senāk tāda Adventa vainaga nebija. Tradicionāli gāja katru Adventa svētdienu uz baznīcu un tādu simboliski vainagu netika taisīts, mums arī nebija agrāk. Tagad taisām un tas ir ienācis no citām valstīm. Tradīcija, kas saglabājusies no seniem laikiem, ir čigānos iešana. Arī pati esmu piedalījusies un gājusi čigānos. Tas ir tāds ļoti interesants pasākums.

Kā notiek tā iešana čigānos?

Dalībnieki izvēlas savas maskas vai tādu savu tēlu, ietērpu. Tradicionāli ir lācis, kaza, vilks, dažādi zvēri, tad ir nāve, dzērve. Un tad ir tas viss process, kā visi taisa maskas, tad ir arī tradicionālās čigānos iešanas dziesmas, ko mēs arī mācījāmies, ar speciāliem pantiņiem, vārdiem un rotaļām. Un doma ir tāda, ka pēc tam tā salasījusies kompānija ar tām maskām staigājām pa ciema mājām. Doma ir tāda, ka nevis vienkārši nākt un prasīt kaut ko, bet dāvāt tiem cilvēkiem prieku. Un, aizejot uz to māju, vai nu mēs dziedam dziesmas, vai vedam bērnus rotaļās, arī, protams, par to paprasot kaut kādu samaksu. Pat varbūt ne paprasot, bet tie cilvēki paši tā kā piedāvā, pacienā mūs. Tas viss process ir tāds ļoti jautrs – ar daudzām dziesmām un gājieniem. Mūsdienās ir tā, ka ļoti daudzi, kas nezina to tradīciju, nesaprot, kas tie tādi, ko viņi atnāca, ko viņi grib. Bet vecākie cilvēki jau saprot, kas par lietu un vienmēr laipni atver durvis un aicina pie sevis mājās vai pagalmā, iet tajās rotaļas. Bet bija arī tādas mājas, kuras nevēra vaļā un izlikās, ka neviena nav mājās. Jā, tas tāds arī interesants pasākums ir.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte