Kategorijas: Dagnija Bramane

Jā, arī manā mājā mani senči staigāja pa laukiem un meklēja ārstniecības augus, un arī mana vecmamma daudz izstāstīja, ka manas vecmammas mamma arī vāca dažādus ārstniecības augus. Arī es, palasot vēl klāt grāmatās un pameklējot internetā, eksperimentēju un vācu dažādus augus – tos, kurus var atrast laukos, un arī audzēju pati. Mūsdienās tradicionālā tēja, kuru visi zina, ir piparmētru tēja, liepziedu tēja, varbūt vēl dažas klāt, bet ir ļoti daudz tēju, ko var vākt, par kurām neviens nezina, kuras ļoti labi var tikt izmantotas ārstniecībā. Piemēram, tā pati pelašķu tēja, kas ļoti labi iedarbojas uz kuņģi, un vērmeļu tēja, kas ir rūgta un jādzer pie problēmām ar vēderu. Tad ir mātere, kas ir sirdsdarbībai un dažādas piparmētras, ir nevis tikai viena piparmētra, bet ļoti daudz visādu veidu. Ir upes piparmētra un tā saucamā kaķu mētra, balzāmmētra. Ir dažādas nomierinošas tējas. Tās tējas var ne tikai dzert, bet arī izmantot augu daļas dažādiem sasitumiem, brūcēm. Tie paši pelašķi ļoti labi aizvelk ciet brūces un tā saucamā balzāmmētra, ko mana vecmamma sauc par vācmētru acīmredzot tāpēc, ka no Vācijas ir ienākusi sen, sen, kas bija katrā mājā. Tad arī ir tie augi, ko audzē mājās – kumelītes, kliņģerītes, arī mājas piparmētras, citronmelisa. Tagad arī ienāk tie augi no ārzemēm, kas tiek audzēti – tā pati raudene vai lavanda, ko arī izmanto gan tējām, gan kā smaržu augu un garšvielas. 

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte