Kategorijas: Dagnija Bramane

Jā, mēs paši vēl aizvien saglabājam šo tradīciju no seniem laikiem un paši mājās cepam maizi. Kā tradīciju turpinātāja ir mana vecmamma, kas iemācīja cept maizi arī manai mammai un arī man. Maizes cepšana arī, tāpat kā alus darīšana, ir process, un katrs to dara nedaudz savādāk. Mūsu tas maizes darīšanas veids varbūt drusciņ atšķiras no seniem laikiem. Mēs cepam gan rudzu maizi, gan saldskābo maizi, gan baltmaizi. Un tā recepte ir tāda, ka vispirms vajag to maizi iejaukt. Iejaukšana – tas ir uzvārīt kartupeļus, mēs liekam maizei kartupeļus klāt, jā. Izvārīt kartupeļus, tos samīcīt tā, kā taisītu kartupeļu biezeni, samīcīt tajā maizes abrā, laikam saka baļļā, pievienot klāt ķimenes, sāli un cukuru, apliet ar verdošu ūdeni un samaisīt, un piebērt drusciņ rudzu miltu – kādas glāzes 4–5 atkarībā, cik daudz maizes grib taisīt. Tad šo visu masu apliet ar verdošu ūdeni un sajaukt tādā šķidrā masā, un atstāt uz diennakti. Ne uz diennakti, bet uz nākošās dienas rītu – kādiem deviņiem, desmitiem, ja iejaucam arī no rīta. Nu gandrīz diennakts, jā, sanāk. Atstājam uz nakti siltā vietā, sasedzam ar spilveniem, ar kažokiem, ar visu, kas ir mājās, lai maizītei ir silti. Tad nākošajā rītā mēs ņemam visas tās segas nost un skatāmies, kas tad ir pa nakti noticis. Maizīte ir gatavojusies, un mēs nākošajā dienā pievienojam klāt maizes raugu, atjaucam ar ūdeni siltu, pievienojam klāt maizes raugu, veikalā pirktu, kas nebija agrāk, bet tagad ir iespējams. Un klāt beram miltus atkarībā no tā, kādu maizi mēs gribam. Ja mēs gribam rudzu maizi, beram rudzu miltus, ja mēs gribam saldskābo, tad nedaudz klāt kviešu miltus. Beram klāt miltus, maisām maizi, pieberam vēl klāt cukuru garšojot, cik skāba vai salda maize ir. Tad samīcām to tādu cietu, cietu, biezu, biezu. Un jāmīca ir diezgan ilgi. Tas ir diezgan grūts darbs. Tad vecmāmiņa vienmēr teica, ka bija tāds teiciens, kamēr piere slapja,  jāmīca maize. Tad, kad maize ir samīcīta, arī atstājam to uz kādu pusstundiņu, stundiņu vai divām pastāvēties un pa to laiku jau tiek kurināta maizes krāsns. Tad, kad krāsns ir gatava, parasti mēs liekam 2 klēpjus vai 3 klēpjus maizes krāsnī, tad mēs izslaukām ogles, pelnus ārā un tad jau virtuvē gatavojam lielos kukuļus, liekam uz maizes lizes un liekam krāsnī. Vēl ir tradīcija, ka liek maizi uz kļavu lapām, uz kalmēm un visādām tādām lietām, bet mēs tā nedarām. Bet to arī var darīt. Tad maizi apmēram cep 2 stundas, un tad, kad mēs skatāmies, ka kukuļi jau ir forši brūni un visa istaba smaržo pēc maizes, tad jau zinām, ka maize ir gatava. Un tad klāt lai izmantotu, ka ceplis kuras, tad arī tiek baltmaizes ceptas, reizēm pīrāgus pēc maizes var izcept, arī ābolus utt. Tad vakarā ir lieli prieki, kad ir silta maize ar mājās taisītu sviestu un pienu un tāds notikums.   

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte