Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Levs Šļahters

Kādi ir Jūsu pirmie iespaidi par Grodņas iedzīvotājiem? Vai cilvēki te bija citādāki, salīdzinot ar Magadanu?

Vai šeit?

Jā, šeit.

Tagad es tā īsti nezinu, ko pateikt. Jūs laikam esat vietējā? Man radās iespaids, ka cilvēki te dzīvo tādās kā radu saimēs (klanos). Visu laiku dzīvo savu radinieku pulkā – kaut kā tā. Arī ārpus pilsētas es redzēju to pašu. Piemēram, stāv kalna galā māja, ir saimniecība. Uz turieni sabrauc bērni ar mašīnām kartupeļus novākt, vēl kaut ko palīdz. Visvairāk palīdz saviem vecākiem. Pēc tam ved sev līdz vistas, gaļu, vēl daudz ko citu no lauku saimniecībās izaudzētā. Bet pārējos nelaiž sev klāt, negrib veidot kontaktus. Tad nu mēs atkal dzīvojām savā vidē – Bruskini un mēs.

Vai Magadanā bija citādāk?

Magadanā mēs nodzīvojām 34 gadus. Tur mēs bijām kopā trīs ģimenes – Bruskini, Košeļevi, Ribaki un mēs. Nē, iznāk – četras ģimenes. Košeļevi arī bija no Odesas. Tā mēs arī draudzējāmies ar ģimenēm. Arī bērnus izaudzinājām. Aizgāja uz institūtiem no turienes visi mācīties. Tas tad arī bija mūsu klans. Kolimā var dzīvot, ja tu neesi sliņķis. Vai tas ir skaidrs? Nevis iesi dzert šņabi vai šašliku ēst, bet iesi medībās, ziemā arī pasalsi.

Vai dzērāju Magadanā bija maz?

Dzēra gan diezgan daudz.

Bet kad atbraucāt uz Grodņu?

Es pats nekad neesmu bijis dzērājs.

Tas man ir skaidrs. Bet pārējie?

Jūs zināt, pirmais iespaids man radās, kad es braucu komandējumā no Magadanas uz Klaipēdu. Varat iedomāties? Tas bija saistīts ar degvielas aparatūru. Un Viļņā es redzēju, kā dzer. Bija algas diena. Mums bija daudz ieslodzīto – latvieši, lietuvieši, igauņi. Un tur visapkārt viena liela dzeršana. Kāds gan iespaids var būt? Grodņā es neredzēju tādu dzeršanu. Bet dzeršana tomēr ir visur.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno