Kategorijas: Dzīvesvieta un ikdiena, Levs Šļahters

Ar kādiem cilvēkiem Jums iznāca satikties Magadanā?

Ak, ar visādiem! Iznāca tikties ar daudziem interesantiem cilvēkiem. Pēdējā laikā, tas laikam bija 1979. vai 1980. gads (to es īsti neatceros) pie mums uz Magadanu bija atbraucis Kosigins. Jā, tas bija svarīgi! Padomju Savienības pirmais ekonomists. Bet bija atbraucis viņš vienkāršas, niecīgas lietas dēļ – Magadanas apgabalā ražoja 2% virsplāna zelta. Līdz ar to bija lielāka samaksa šajās ķīmiskajās rūpnīcās, iepirka iekārtas no ārzemēm. Lūk, tas pats AZOT, un pateica, ka zelts jāiegūst par katru cenu. Es biju tajā partijas aktīva sanāksmē. Tur piedalījās dažādu nozaru ministri. Bet Kosigins bija gudrs cilvēks (vismaz man tā likās), visu mācēja mierīgi atrisināt. Nebija tādas kliegšanas vai Hruščovam raksturīgie izsaucieni – Es jums visiem parādīšu! Tas bija laikā, kad es vēl strādāju par meistaru. Pie manis strādāja tāds Ribaks, vēlāk mēs draudzējāmies kopā ar visām ģimenēm. Ar pirmo sievu viņš bija izšķīries. Viņai iznāca tāda lieta, ka dabūja spriedumu – astoņus gadus par neizdarībām, kad strādāja pēc kara pie Tupoļeva un pārtaisīja lidmašīnas un to daļas. Strādāja pēc darba līguma. Lai saņemtu naudu, veda arī tanti un sievu, bet viņas neko neaiztika. Tad bija stingri likumi, viņš dabūja sodu, pēc tam arī sievu saņēma ciet. Viņš vēlāk tur satika citu sievieti no Odesas, no katakombām. Katakombās bija tādas grupas, viņi pazina tikai savu saimnieku, bet viņš zināja arī otru grupu. Kad viņa bija nosēdējusi 8 gadus, tad pirmo reizi atbrauca uz Odesu un satika savu komandieri. Viņš palīdzēja šai sievietei atkal iekārtoties dzīvē. Viņi tagad ir Odesas veterāni. Lūk, tāds bija šis Ribaks! Tur bija arī Edijs Rozners.

Tiešām? Tā bija?

p<>Jā, skatos – tāds kā Čarlijs Čaplins. Es gan pats viņu neredzēju. Es jautāju: «Iza, kas tas tāds?», bet man atbild – Tas taču ir Edijs Rozners! Es viņa mūziku mazliet klausījos. Viņš arī sēdēja, viņam bija piespriests sods. Viņš vienā no nometnēm bija mākslinieciskais vadītājs. Viņu iekārtoja kādā darbā pa dienu, jo citādi viņam nebija ko darīt. Viņam bija jāorganizē koncerti, bija mēģinājumi, bet brīvajā laikā slaucīja un tīrīja barakas. Tad es viņu iekārtoju darbā kokapstrādes cehā. Viņš pulēja tādas koka nūjiņas pirms krāsošanas.

Kāds cilvēks bija šis Edijs Rozners?

Par viņu es zinu visu, arī par meitiņu, kura viņam piedzima no ieslodzītās Poļinas. Viņš vairākas reizes ir licis mani pasveicināt, aicināja uz koncertiem. Viņiem bija tāds teātris «Maglaga», tas bija Magadanas nometņu apvienotais teātris. Es biju pazīstams arī ar Vadimu Kozinu.

Kā Jūs ar viņu iepazināties?

Iepazīšanās notika, lūk, tādā veidā. Tajā laikā parādījās magnetofoni, bet tiem bija tāds rullītis, kurš stiepās, tad skaņa tika bojāta. Viņam ieteica satikties ar mani. Tieši tajā laikā viņš nāca no pusdienām, viņu pieved pie manis un saka – Te, lūk, ir Ļevs Šļahters, viņš Jums tos rullīšus sakārtos. Viņš kādas divas reizes man nesa pa trim vai pieciem rullīšiem, un es tos sakārtoju.

Pēc tam es nesu tos viņam uz mājām. Viņš dzīvoja vienistabas dzīvoklī, es tur biju. Man bija pat viņa ieraksts, bet es to vēlāk atdevu televīzijai, lai pārraksta Vadima Kozina dziesmas. Tad viņa plates vairāk vai mazāk tika spēlētas visā Padomju Savienībā. Viņam mājās bija divi kaķi un Masjka – gumijas kaķis. Tas bija viņa talismans. Viņš nekad nedziedāja, kamēr nebija šo kaķi nolicis uz klavierēm. No tā laika mēs sasveicinājāmies un dažreiz parunājāmies.

Bet, kad manam dēlam bija apmēram gadu 12, tad ar mums kopā dzīvoja aktrise Rajevska. Viņi brauca viesizrādēs, bet atpūtās kūrortā «Talaja». Tas bija vienīgais kūrorts, kurā ūdens šļācās ārā no mūžīgā sasaluma ar 90 grādu temperatūru. Tur bija ciemats, dubļi un ārstēšanās. Lūk, tā! Viņa saka mums tā: «Te ir labi, vasara, tu sūti viņu šurp». Es saku: «Gaļa brauc viesizrādēs, bet tas ir 383 km no pilsētas». Dēls aizbrauca kopā ar viņiem un arī atpūtās.

Bet Vadims Kozins nesēdēja politisku iemeslu dēļ, to es zinu. Tajā laikā iesēdināja par homoseksuāliem sakariem. Varat iedomāties!

Es pazinu arī Ņeznamovu – viņš bija Maskavas padomes teātra baletmeistars. Viņš dzīvoja vienā kāpņu telpā ar Seņinu.

Viņa tēvs bija PSRS Nopelniem bagātais aktieris. Lūk, tādus cilvēkus es pazinu.

Kurš no viņiem visiem Jums visvairāk simpatizēja?

Es gan nebiju no viņu vidus. Es it kā tā garāmejot. Kurš simpātiskāks? Ja bija koncerti, tad es gāju klausīties. Es zināju, ka Kozinam par koncertu maksāja 40 rubļus. Tajā laikā bija ministre sieviete – Furceva. Viņa pateica – Tikai līdz Urāliem. Tālāk viņš nedrīkstēja braukt ar koncertiem.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno