Ļevs Šļahters: Mācības skolā. Izslēgšana no pionieriem

Kategorijas: Skola, Levs Šļahters

Jā, biju pionieros. Kad mēs tajā laikā mācījāmies vēsturi, tad vajadzēja grāmatās izsvītrot vai aizkrāsot atsevišķas vietas. Tā lika darīt.

Vai tiešām lika aizkrāsot mācību grāmatās?

Jā, mums bija mācību grāmatas, bet tad sākās aresti, bet grāmatas palika. Mums lika aizkrāsot tās vietas, ko nedrīkstēja mācīties.

Vai tad to vietu nevajadzēja mācīties?

Nē, nemācījāmies to vietu. Bet ko pusaudži varēja izdarīt 12 līdz 14 gadu vecumā. Mūs komandēja un viss. Bet tad pionieru pulciņā man pateica: «Mūsu vidū ir Moiseja Šļahtera Markoviča dēls, viņš ir atzīts par tautas ienaidnieku. Viņam nav vietas pionieros». Tā bija visa saruna. Bet es tajā laikā tikai nopriecājos, ka man nebūs vairs jāiet uz pionieru pulciņu. Varēšu skraidīt pa lauku. Apmēram tādā garā.

Ar ko tajā laikā nodarbojās pionieri?

Kas?

Ar ko nodarbojās pionieri?

Ar ko nu nodarbojās? Tāpat visu ko darīja – vāca metāllūžņus, sūtīja ravēt vai kaut ko citu darīt. Vairāk darbojās savos pulciņos.

Kad Jums noņēma kaklautu, vai klasesbiedru attieksme pret Jums mainījās?

Bija dažāda attieksme. Ģimenēs bija tāda situācija, ka daļu atzina par kulakiem – kādus 25%, jo viņi bija turīgi, bet par citiem bija uzrakstītas kaut kādas sūdzības un viņi bija arestēti.

Vai tajā laikā skolā bija grūti mācīties?

Es jau Jums stāstīju, ka kādi 25% ģimeņu bija tādas pašas kā mēs. Vairāk vai mazāk – apmēram tā bija. Un attieksme bija dažāda, arī nevērīga un pat naidīga. Vecāki aizliedza saviem bērniem ar mums runāt un pat nelaida pie sevis dzīvoklī. Bet daži ar mums draudzējās. Kā jau visi bērni.

Kā skolotāji pret Jums izturējās?

Zēni un meitenes draudzējās savā starpā.

Bet kā skolotāji izturējās?

Es neteiktu, ka slikti, bet bija visādi. Pie mums strādāja skolotāja, kura bija bijusī partizāne. Viņa ļoti izjusti mācīja literatūru un krievu valodu. Viņa mani pat pēc daudziem gadiem pazina. Es pabeidzu skolu 1936. gadā, bet aizbraucu 1951. gadā. Nē, 1956. gadā, tātad pēc 20 gadiem. Viņa mani ieraudzīja un atcerējās, ka es mācījos skolā. Un ka man tāds rets un savāds uzvārds. Tā viss bija.

Fotogrāfijas

Audio ieraksts

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013
Daugavpils University Innovation and Development
Promotion Centre
Yanka Kupala State University of Grodno
Promotion Centre

Latvia, Lithuania and Belarus Cross-border Cooperation
Programme within the European
Neighbourhood and Partnership Instrument 2007-2013
Šo projektu finansē Eiropas Savienība
Eiropas Komisijas EuropeAid LV-LT-BY Programmas mājaslapa ES delegācija Baltkrievijā

Par šīs mājaslapas saturu ir atbildīga Daugavpils Universitāte un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.