Kategorijas: Svētki un tradīcijas, Levs Šļahters

Kā Jūsu jaunībā tika svinētas kāzas?

Kā, lūdzu?

Vai savas kāzas atceraties?

Ak, kāzas! Jā, kāzas bija. Es jau Jums stāstīju. Bija 18 dzīvokļu baraka. Tajā dzīvoju es, māte, brālis aizbrauca atpakaļ. Viņš nebrauca ar mums kopā uz Magadanu. Viņš palika tur. Un vēl arī tēvs, tātad bijām trīs cilvēki. Tie bija 12 kvadrātmetri. Vai varat iedomāties, kā tas bija? Patiesībā nekādu kāzu nebija. Viņas bija divas draudzenes, mēs bijām divi paziņas. Mēs kopā strādājām, un viņas strādāja par meistarēm bezalkoholisko dzērienu nodaļā.

Mēs iepazināmies un nolēmām apprecēties. Uzliku uz ragavām savu mazo iedzīvi un aizvedu. Viņa strādāja tajā laikā arī pilsētas komitejā. Tāpēc viņai iedeva sešu kvadrātmetru istabu. Tajās istabiņās dzīvoja pa diviem vai trijiem cilvēkiem. Tur bija arī siltais ūdens un pat vanna. Bija ūdens apkure. Jā, bija tikai seši kvadrātmetri. Un tā es tiešā ceļā pārcēlos pie viņas.

Tad jau iznāk, ka nekādu kāzu, nekādas svinēšanas nebija?

Tas nekas. Atnāca mūsu paziņas – viņi mums bija kāzās liecinieki. Un vēl kaimiņiene ienāca. Kopā mēs bijām seši cilvēki.

Un kurā vietā Jūs sarakstījāties – Zagsā vai milicijā?

Tas notika Zagsā.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno