Kategorijas: Kara norise, Levs Šļahters

Visādi bija kara laikā. Mēs braucām ar ragaviņām. Bija lodlampa, galdnieka instrumenti. Vajadzēja kādam salodēt, tur bija daudz sieviešu. Viņām bija jāpalīdz. Vajadzēja kaut ko sakniedēt, vēl kaut ko izdarīt. Tad par darbu kaut ko iedeva: auzu pārslas, zirņu miltus, vēl šo un to. Un tad uz mājām.

Vai māte kara laikā strādāja?

Viņa strādāja cehā, kurā šuva karavīriem apģērbu. Vajadzēja taču karavīrus apģērbt. Šūšanas fabriku bija diezgan daudz, arī apavus gatavoja.

Tajā laikā zaldātiem bija zābaki un auti. Tā bija līdz pat 1944. gadam. Bet 1942. un 1943. gadā bija tādi gadījumi, kad mums deva rudzu miltus, kuri bija savārīti ar nātrēm, tāda zupa – deva šķīvi. Un vēl 200 gramu maizi.

Vai brālis tajā laikā gāja skolā?

Viņš vēl bija mazs, bet viņu arī vajadzēja paēdināt.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno