Kategorijas: Mācības un darbs, Levs Šļahters

Kad Jūs atbraucāt dzīvot uz Grodņu, kā Jūs nokļuvāt kopienā? Vai Jums kāds pastāstīja par to?

Vai kopienā?

Jūs taču bijāt saistīts ar hesedu (hasīdi)?

Uz hesedu?

Jā.

Par hesedu (hasīdi) es pateikšu tā. Kad man palika 70 gadu, tas bija 1995. gadā, tad pie manis atnāca un pateica tā. Ka ir bijis paziņojums pa televīziju, kurā Lukašenko ir teicis, ka visi pensionāri, kuriem ir vairāk par 65 gadiem, no darba ir jāatlaiž. Darbaspēka ir daudz, bet darba nav. Un man pateica – Paldies! Tas bija pirmo reizi manā dzīvē, kad man pasaka «paldies». Visu laiku es biju vajadzīgs, bet «paldies» pateica par darbu tikai tagad. Un tā es 1995. gadā uzzināju, kas ir «heseds».

Kā Jūs to uzzinājāt?

Tā īsti es vairs neatceros, no kurienes es to uzzināju. No kādām sarunām laikam. Kur pasaku, ka mans uzvārds ir Šļahters, tā vienmēr jautāja, kas Tu tāds, Tu taču laikam esi… Un tur bija tāds Bojarskis. Vai tādu Jūs zinājāt?

Nē, tādu nezināju.

Tas ir cilvēks, kurš atkaroja atpakaļ sinagogu, lai to atdod ebrejiem. Tā bija atdota māksliniekiem, viņi tur bija visu pārtaisījuši par pieminekļiem, jo tur bija marmors un citas vērtīgas lietas.

Viņi gribēja to atjaunot, tā arī visu šo laiku arī atjauno. Viņiem bija vajadzīgs sargs. Tad es arī izdomāju, ka iešu pastrādāt. Manai sievai, kura nestrādā, nekādu īpašo paziņu un sakaru nebija, daudzas viņas vecās paziņas bija nomirušas. Bet es strādāju, man bija šādi un tādi sakari. Es te kļuvu par savu cilvēku, daudz zinu. Desmit gadus es vēl nostrādāju, bet 2005. gadā pateicu: «Biedri, paldies, man jau 80 gadu, pietiek». Tā es jau 8 gadus nestrādāju.

Fotogrāfijas

Lejuplādēt

Pētnieks: Natalya Ivaschenko, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno, Svetlana Silova, PhD (Historical Sciences), associated professor at Yanka Kupala State University of Grodno