Kategorijas: Dagnija Bramane

Jūs minējāt, ka tad, kad alus ir jau pagatavots, tad tur ir daudz tādu izdarību, tradīciju. Varbūt Jūs varētu pastāstīt, kas tās ir par tradīcijām un kur tas notiek, kurā vietā jūs dzīvojat, kur tas viss ir?

Tās tradīcijas jau ir tajā alus gatavošanas procesā, jo tas viss, nevis lai pagatavotu alu, bet tas viss process jau ir tāds kā rituāls un tāds kā ar visādām tradīcijām. Piemēram, obligāti jānes pagaršot misa visiem ģimenes locekļiem, tad katrs spriež, kāda ir sanākusi, un tad vecākajam cilvēkam un tad viņš parasti izsaka par to savu viedokli. Neviens pat nezina, kāpēc tā jādara, bet visi dara, tāpēc ka tā dara. Tad ir arī, kad skaita, cik daudz alus grib pagatavot, tad arī skaita tos spaiņus un tradicionāli, it kā no vecajiem laikiem, mums ir palicis tas, ka spaiņus nevis raksta uz lapiņas, cik ir salieti, bet ar ogli zīmē uz pirts nama sienas. Un tad, kad, pieņemsim, 4 spaiņi ir izlieti, tad 4 strīpiņas ievilktas un tad vēl domā, cik vajag. Un arī, lai alus labāk norūgtu, tad tajā lielajā alus kubulā, kur tas stāv, tad arī taisa no salmiem krustiņu un met iekšā, lai būtu aizsardzība un viss process labi notiktu. Tad, kad ir alus kāšana, tad arī tiek aicināti parasti bērni, kuriem ir jāpalīdz un jātur marle. Un tad ir process – tā degustācija, kad arī katram vajag padegustēt, kā tad ir sanācis. Un arī tad, kad ir alus dzeršana, tad arī tradicionāli, vismaz mūsu ģimenē, tad alus tiek ieliets no tās koka mucas un ieliets tajā saucamajā, pat grūti pateikt, tādā kā alus kausā, ar kuru tad tiek staigāts apkārt un dalīts alus. Un tas viss process ir tāds tradicionāls un no seniem laikiem saglabājies.

Par ģimeni – jūs teicāt, ka tas notiek jūsu ģimenē. Kur jūs dzīvojat? Kur jums tās mājas atrodas?

Mūsu mājas atrodas Vārkavas novadā, Rožkalnu pagastā netālu no upes Dubna.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte