Kategorijas: Latvija, Svētki un tradīcijas, Līga Seiksta-Deksne

Nu pašas lietošanai, laukos dzīvojot, laikam būtu smieklīgi iet un piparmētras pirkt aptiekā. Protams, ka es lasu tējas un ne tikai tādos kulināros ikdienas tējas padzeršanai nolūkos, bet arī veselības uzturēšanai. Taču te man gribas piebilst, ka nav vienas vispārējas receptes visiem, jo tie augi, kurus nu droši vien lielākā daļa cilvēku pazīst – nu kaut kāda citronmelisa, piparmētra, ceļmallapas, raspodiņi vai liepu ziedi, vai kādi aveņu zariņi – nu laikam šīs lietas neviens nevar pārdozēt, ne salasīt nepareizās. Nu jebkuri ogu mētrāji, tās pašas upenes un jāņogas, arī var vārīt tējā.

Dabā jau nekā lieka nav. Katrai zālītei ir arī kāda ārstnieciska iedarbība. Bet kuram šī iedarbība būs pilnīgi neitrāla un kuram jau nostrādās kā zāles kādā koncentrācijā, kādā sajaukumā, kura zālīte ar kuru... Ja to varētu pateikt 2 minūtēs, 2 teikumos, tad pasaulē tāda profesija kā homeopāts vispār nebūtu nepieciešama. Ir cilvēki, kas ar intuīcijas un daudzu gadu un daudzu paaudžu pieredzi, ja varbūt tas, ko mēs sakām, ka senos laikos bija babiņas – zīlnieces. Bet tā arī  bija n-to paaudžu empīriskas pieredzes rezultāts. Homeopāts to šobrīd arī dara – tās ir ekstrasensoras spējas plus intuīcija, plus ļoti daudz zināšanu.

Man gribas ticēt, ka pasaulē vēl ir cilvēki, kuru intuīcija ir tik smalka un prāts tik attīstīts, ka spēj uztvert šos intuīcijas signālus un pareizi iztulkot, lai tā vienkārši, pārbraucot ar roku pār pļaviņu, cilvēks sajustu, kuru nu zālīti viņam vajag apēst. Bet uzticēties, homeopātam, manuprāt, tomēr ir drošāk – vismaz 99 cilvēkiem no 100.

Pētnieks: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs, Daugavpils Universitāte